Atkal esmu noslinkojusi.. Pagājušo nedēļ bija ciemos kursa biedrene, kas praksējas Michoacuanā (kas šobrīd ir viens no bīstamākajiem štatiem Meksikā), un šajās brīvdienās Meksikā tika svinēti Jāņi!
Ceturtdienu iesākā ar ielīgošanu, kad pēc darba devos pie Agnijas, kur jau priekšā bija Vita ar savu puisi, Galvenais uzdevums bija pagatavot Jāņu sieru.. un man par pārsteigumu izdevās… 15 litri piena bija sarūguši biezpienā, un galu galā bija mums siers. Paksat, cik sanāk no 10 litriem:
Vita bija pārsteigta, ka es nekad neesmu taisījusi Jāņu sieru.. Jo Latgalē viņi katrus Jāņus mājās taisa!
Bija mums arī rosols Vinets taisīts, pīrādziņi ANitas cepti, sašļiks Agneses marinēts un Latvian party cookies Pueblas meiteņu loloti. Biju sabildējusi to, cik daudz viņu bija, bet Trojas zirgs no mana fotoaparāta atmiņas kartes visu izdzēsa.. bet varu pateikt, ka mums bija 1.5 kurpju kastes ar siera radziņiem!
Izbraucām 6dien agri no rīta, pēc tam kad iepriekšējā vakarā biju satikties ar kolumbiešu meiteni, kura pirmajās 20 tikšanās minūtēs jau man teica: “Man tante jūlijā brauc uz Ņujorku, tu tikmēr varētu pie manis dzīvot! Mēs varētu kopā gatavot, un darīt viskko citu, būtu forši!” Protams, būtu forši, šeit akcents ir uz citādāko mentalitāti.. Ej un atrodi tādu latvieti, kurš tik atvērts pret samērā nepazīstamiem cilvēkiem.
Tad nu mūsu galamērķis bija ciematiņš saukts Zapotitlan de Mendez, kur dzīvo Agnijas vīra vecāki. Tik meksikānisks ciematiņš- apmēram 1500 iedzīvotāji, visi vīrieši staigā cepurēs kā filmās, tāda miers pēc pilsētas dzīves, visapkārt zaļš. Kokos aug mango, banāni, tamarindo, karambolas, kafija un viss pārējais…
Un visam bonusā- 6 latviešu zeltenes un viens puisis, kā arī 5 meksikāņi! Nospriedam, ka cēsiniekiem patīk Meksika- bijām 3 cēsinieki! Atceros, kad mana lidmašīna laidās Pueblā.. es domāju: “Noteikti esmu pirmā latviete, kas nonākusi Pueblā"..” Kā tad- priekšā bija jau veselas trīs! Un tagad D.F.’ē ir vēl viens cēsinieks apmeties.
Bija gan mums ugunskurs, gan desas, gan lietus, gan upe blakām, gan moskīti- viss kā Jāņos pienākas.. Vakara sākumā pa TV bija futbols ASV-Meksika, tad nu mēs likām puišiem pie gola bļaut nevis GOOOOOOOOOOOOOL, bet LĪĪĪĪĪĪĪĪĪĪĪĪĪGO! To viņi bija labi uztrenējuši turpceļā (8h) klausoties Līgo dziesmas. Lieki teikt, ka nākamajā rītā viņi teica: “Biju Jums Jāņi, bija Līgo dziesmas, nu pietiks!”
Vispār trakas tās latvietes- esmu satikusi šeit jau ne vienu vien, kas iepazinušās ar saviem tagadējiem vīriem internetā… Un tad tu domā: “Ok, aizbraukšu ciemos, paskatīšos kāda tā Meksika ir..” Un tad kaut kā nemanot, tu savu atpakaļceļa biļeti nemaz neizmanto…
Tad nu vakars pagāja dziesmās, sarunās,ēšanā un dzeršanā. Patiešām ļoti patīkami un savā ziņā neticami atrasties Meksikā, mazā, mazā ciematiņā ar vēl 6 citiem latviešiem!
Otrā rītā bija uzdevums : stalaktītu alas apmeklējums!
Ko es esmu iemācījusies no šī visa:
- Karambola garšo gandrīz kā latviešu ērkšķoga
- Ja man gribās auksto zupu, tad varu uzraudzēt sev kefīru un iemarinēt bietes..
- Tas kurš pirmais uzjauc kokteiļus jeb salej, tas par to atbildīgs visu vakaru.. Mini, kurš pirmais salēja?
- Tādā mazā ciematiņā, kur visi viens otru pazīst, tu vari vienkārši pajautāt kādam, kur ir dona Nereusa māja un uzzināsi, uz kuru pusi jādodas.
- Ne tikai alu un saldējumu dzer ar sāli un citronu, bet arī ananasu ēd tā.
Un beidzot ir jāizguļ neizgulētais, tā kā turpinājums sekos drīz!
Lūk, kā izsktās 6 latvietes un 5 meksikāņi!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru