Iezīmes

sestdiena, 2011. gada 26. marts

Meksika pārsteidz

1. Kad Manuel (jaunais grāmatvedis) pusdienojot man pajautāja- Vai Latvija ir kaut kur tuvumā Jaunzēlandei? Es gandrīz vai aizrijos ar spagetti. Galu galā viņš zina, ka esmu no Eiropas. Un Eiropa tomēr ir gabaliņu no Jaunzēlandes... Iemesls, kāpēc jautāja- viņam māsīca šobrīd strādā Jaunzēlandē.

2. Šodien tirgū bija uzstādīs mērķis- nopirkt kaut ko līdzīgu botām priekš dejošanas nodarbībām, savādāk reizēm gandrīz špagatā izslīdu... Atradu vietiņu, kur tirgoja "Adidas", "Nike" utt... Protams, gan Ķīnas variantus.. man nebija zeķu, bet pēdas tad netīras staigājot zandalēs... Jautāju pārdevējam, vai viņš pārdod arī zeķītes, lai varu uzlaikot, nesasmērējot apavus.. Viņam nebija, un vai zini, ko viņš man piedāvāja? Uzvilkt kājā "kabatiņu", to, kurā liek papīrus. Šoreiz nebija spagetti, ar ko varētu aizrīties. :D Es laipni atteicos, un tā nu gāju un pa priekšu nopirku zeķu pāri- tik smieklīgas- man šķiet, ka man pat omas tādas zeķes nevalkā. Bet galu galā- tiku pie apaviem (vislielākais pieejamais izmērs, kas viņam bija- bija mans. :D)

3. Pueblā ražo ne tikai Volkswagen, bet arī Bacardi. Tāpēc Bacardi šeit ir ļoti populārs un par labu cenu. Starp citu, bijām 5dien paballēties. Klubā tāda akcija- pērc vienu pudeli, divas dod līdzi bonusā. Pērc vienu kokteili, otru dod bonusā. Kā viņi pelna?

4. Boss viendien iejautājās, vai esmu kontaktējusies ar CEMEX Latvijā. (CEMEX nopirka Brocēnu cementa rūpnīcu kādu laiku atpakaļ). Tur noteikti esot meksikāņu inženieri, un tā kā viņš meklē jaunus darbiniekus, tad, viņaprāt, meksikāņi Latvijā varētu būt noilgojušies pēc siltuma… Ko es darīju? Draugiem.lv meklētājā ierakstīju „Saldus Mexico”- tika sameklēts arī viens pēc vārda meksikānis. Ko es tālāk? Apskatījos vienkārši profilu, zinot, kā meksikāņiem patīk gaiši mati.. Un- nākamajā dienā saņēmu vēstuli. Tad nu es arī viņam pajautāju, ko viņš dara Latvijā- un kā reiz, strādā CEMEX. Iedevu sava priekšnieka e-pastu, jo dažiem viņa draugiem, kas tur arī strādā, esot interese. Pirmo reizi (!) manu studiju laikā man noder tas, ka esmu no Latvijas. (Ja neskaita bonusus, ko dod Latvijas atrašanās Eiropas savienībā..)
Lūk tā mēs dzīvojam te Meksikā…

ceturtdiena, 2011. gada 24. marts

Meksika un meksikāņi



Kas notiek Meksikā?

Jūt, ka tuvojas aprīlis- karstākais laiks šeit. Tā kā Puebla atrodas vairāk kā 2 km v.j.l tad šeit ir salīdzinoši "vēss"- pa dienu sobrīd ir +25 līdz pat +30.. Kas tādā gadījumā būs Kankūnā pēc 3 nedēļām? Bet jā, atpūtu es un manas smadzenes būsim nopelnījušas...

Kad ierados šeit janvārī, ofisā ieskaitot mani bijām 7. Nu Noe, Jose Luis, Pedro, Carlos, Gustavo un Jonathanu papildina arī Manuel- jaunais grāmatvedis. Pēc viņa uzdevumu saraksta izskatās, ka viņam pienākumi ļoti līdzīgi manējiem- kad aizbraukšu, tad viss uz viņa. Lai viņam veicas, jo cik es sapratu, viņš darba intervijā ir uzstājis, ka viņš prot angliski (nezinu gan kādā līmenī).. Bet patiesība ir diezgan skarba- pirmajās dienās viņš man jautāja ko nozīmē angliski "IT equipment"... Tāpat arī grāmatvedība, kas tiek mācīta Meksikā atšķiras no tās, ko pieprasa starptautiski standarti (un kompānijas galvenais ofiss).. Kaut kā gan neticas, vai tiešām šeit nemāca arī par standartiem? Varjaubūt, ka vienkārši Manuel nav cītīgi mācījies.. Jebkura gadījumā situācija smieklīga- es, būdama praksē, piemēram, lieku grāmatvedim pārskatīt čekus un saskaitīt nodokļus no tiem.. A ko lai dara? Viņam neviens īsti neko nedod darīt, visu man.. un tad viņš sēž metru no manis, lūr manā datorā, un, kā jau paspēju pasūdzēties, grauž nagus.. Tas tiešām vnk izved! Bet principā jau viņš ir jauks, tik jauks kāda balsī saka apkopējai GRACIAS- 3 toņus agstāk nekā normālas meitenes balss... Redzēs, kā ies tālak. Domāju ka tad, kad es būšu brīvdienās aprīli, tad viņam ar beidzot būs jāsāk kārtīgi strādāt un tad jau aizies un samācīsies. Man jau pašai arī vajadzēja 2 mēnešus līdz saprastu kas un kā te notiek. (Un tas vēl nav viss..)Jebkura gadījumā esmu priecīga, ka ar viņu jārunā spāniski- neiet gan pavisam raiti, bet arvien labāk un labāk.. :)

Aprīļa vidū ieradīsies arī viens austrietis uz 2 mēnešiem šeit painženierēt- gaidu- jo dzīvos šeit pat, kur es, tas nozīmē, ka man būs kompānija un kas palīdz stiept n-tos kilogramus ar dārzeņiem un augļiem no tirgus uz mājām! :)

Un un un- beidzot esmu atradusi tādu kā deju skolu. Šeit tādas gan ir uz katras lielākas ielas pa kādām 3 vismaz (atkal jau NEpārspīlējot). Sistēma tāda- katru dienu no rīta un vakarā ir dažādas nodarbības- sākot no zumbas, beidzot ar salsu, zambuk utt. Vienkārši ej , samaksā 20 peso (mazāk kā 1Ls) un piedalies. Šonedēļ esmu bijusi uz Zumbu, un šodien biju uz "Latīņu eksploziju"! Explosion Latina ir kā reiz priekš manis- tik ļoti patika atkal iešūpot gurnus!!! Kas ir interesanti - pārsvarā visas nodarbības vada puiši- uz Zumbu biju pie Sergio, šodien mūs kustināja Diego, bet 6dienas rītā būs atkal ZUmba pie Omāra :D Pirmdienās plānoju doties uz Cardio salsu. Ceru, ka "cardio" nenozīmē, ka kustēsimies palēninājumā! Bet jebkura gadījumā- esmmu ļoti priecīga- savādāk trenažieri manā mājā bija apnikuši...
Ko esmu paspējusi novērot- ja neskaita to, ka es tur esmu diezgan milzīga salīdzinot gan ar īsajiem Diego un Sergio, bet arī ar dejotājām (un dejotājiem!), tad šeit nāk kustēties ne tikai jaunietes, bet arī sievietes tā ap 50, iespējams pat vairāk- neiet man ar vecuma noteikšanu šeit!

Pagājušajās brīvdienās arī satikos ar Daniel- puisis, ar ko mana skursa biedrenes iepazinās būdamas apmaiņas programmā Meksikā. Ilgi atliku tikšanos, jo kaut kā baigi satikt meksikāņus nevelk.. Laikam tie svilpieni, izsaucieni utt uz ielas izveidojuši tādu kā barjeru manī.. BET esmu priecīga, ka saņēmos, jo šis puisis bija patiešām jauks. Nākamnedēļ viņas būs dzimšanas dinena, tad būs mana pirmā kārtīgā ballīte šeit! :)


Tāpat arī biju piknikā ar latvieti Agniju un viņas vīru, un draugiem- aizbraucām līdz tādai kā upītei, kur arī ūdenskritums- var redzēt ka ūdenstiplnes šeit ir retums- apkārt pilns ar meksikāņiem, iekšā ūdenī arī meksikāni- mazi lieli, ar apaviem, bez utt.. Un mans lielais atklājums- piñas coladas.. Ananasa vidu ar tādu aparātiņu izņem ārā, pēc tam ieliek tāda kā somiņā, no kuras izspiež sulu.. sajauc ar 3-veida tekilām, rumu, liķieri, vodku... klāt kokosriekstu un grenadīnsīrups.. un tik atsvaidzinošs- un nemaz nejūt alkoholu! (Vai gribi zināt cenu- 30 peso ~ mazāk kā Ls 1.50..) Tas gan ciematiņā bija.. Pērkot pilsētā (bija jāizvēlas- ar tequilu vai rumu), samaksāju 45 peso un bija litra glāzē nevis ananasa mizā.. bet tik un tā- mmmm !:)

Čaviņa!!!! Sūtu saulīti un sveicienus no Meksikas!!!

otrdiena, 2011. gada 15. marts

cilvēki un receptītes

Laiks otrajam "izlaidumam" tematā Kā kur kas ir?? (jeb saprotamā valodā- kā atšķiras dažādi aspektā dažādās valstīs)

Tipiski iedzīvotāji

Kopumā jāsaka- latvieši ir gari.
Es, būdama pilnīgs latvijas meitenes vidējas- 1.724 m- AUstrijā esmu garo galā.. Tas vēl nav viss-

Malaizija-vislabāk situāciju raksturot atstāstot gājienu uz klubiņu.. Es (jā, ar visiem saviem 1.724 m, klubā vareju pārskatīt visu.. Sapratu, kā jūtas tie, kas ir tuvu pie 2m bez galvas! Vēl jo vairāk- ne reizi vien pienāca ķīnieši vai vietējie, lai vienkārši pateiktu ČAU un paspiestu roku. Un kad viņi palūdza nobildēties kopā- tad aizmugurē stāv tāda milzu Eva (nepārspīlējot galvas tiesu pārāka..) Vismaz nebija jācenšas ielīst bildē :D

Arī Meksikā ir ļoti līdzīgi- darbā 4 no 5 meksikāņu izcelsmes kolēģiem ir īsāki pa mani. Pirmajās dienās man divi no viņiem visiem jautaja- vai Lietuvā (domājot Latviju) visi ir tik gari? Pēc manas atbildes, ka "jā, man ir draudzenes, kas ir garakas par mani", Gustavi tik izdvesa- INCREDIBLE! NETICAMI!
un atkal situācija- šeit pie daudziem veikaliniem ir tie auduma jumtiņi (kā rāda filmās- kad krīt no jumta, tad nosēžas tajos..) Šeit viņi bieži ir tik zemu, ka divas reizies ir gadījies, klausoties mūziku un nepievēršot uzmanību ceļam, ar seju ienesties tieši tajā jumtiņā... SMieklīgi, ne smieklīgi, bet tajā brīdi diezgan apkaunojoši :D
UN- meksikāni, kam saknes ir no maijiem, inkiem vai citiem iezemiešiem- nepārspīlejot, ir man līdz krūtīm- gan vīrieši, gan sievietes!

Vēl kas ir īpatnēji- protams, man visi korejieši izskatās līdzīgi viens otram, tāpat kā meksikānis meksikānim utt.. Bet tas vēl nav viss! Vēl grūtāk ir noteikt vecumu. Piemēram, manā mājā dzīvo puisis vārdā Diego- iepazinos, domāju, ka viņam kādi 22-25 gadi.. vienreiz runajam, viņš saka, ka viņam 33!!! Un tādi bijuši vairāki gadījumi- reāli izskatās uz 25, beigās izrādīsies, ka ir vai nu 18 vai 35...
Un vai tu spēj iedomāties, ka ne tikai mums visi āzieši izskatās līdzīgi, visi meksikāni atgādina viens otru utt? Man ir teikuši, ka viņiem arī visi eiropeiši izskatās vienādi.. Man to nesaprast- manā izpratnē- kā?! tak dažādas matu acu, krāsas, sejas vaibsti.. Varjaubūt, ka ķīniešiem ar īstenība ir dažādas matu un acu krāsas- mums tik izskatas vienādas... :D

Virtuve


Vajadzētu uzrakstīt par tradiconalajiem ēdieniem, bet par to īsumā. Tu iespējams atceries Lieldienu brīvdienu ballīti Rīgas ielā ar austriešu ābolu strūdeli ar vaniļas mērci.. Ja nē, nākamreiz :)

Somijā- tapat kā Latvijā- kartupeļi, kartupeļi.. atceros, kad spāņi, franči utt teica- kā tā var?? tas ir tik garlaicīgi?! Kartupeļi, kartupeļi.. Tāpat arī Karēlijas pīrāgi, kas Vijai ļoti garšoja :D Mīkla ar rīsu masas pildijumu,. interesanti.. Maizi pildītu ar zivi gan nesaņēmos nogaršot...

Spānija- mm- tapas- spāņu tortilla un patatas bravas ar salsas mērci! Man ir receptes, kaut kad Latvijā būs jāsarīko iepazīšanas ar spāņu virtuvi!

Malazija un Indonēzija- rīsi, rīsi, ASI! Kad jauta viesmīlim, vai ir ass- ja viņš saka- JĀ!- tas noteikti nav priekš manis. Ja saka- mazliet- tas nozīmē, ka es vēl varētu ieēst, lai arī būs jāsvīst un jāsarkst.. Ja saka- Nē, nav ass, tad nozīmē, ka ir tik ass, lai varētu ēst nesvīstot... Tiem, kam garšo trakās jūras veltes šīs Āzijas valstis būtu paradīze..

Meksika- oi... quesadillas, tacos, cemitas, marquesitas un tā tālāk.. Meksikas virtuve ir tik dažāda- un asa- un lielākoties sastāv no tortillām pielietotām dažādos veidos!. ar visdažādākajiem pildījumiem- salsas, ananasi, sīpoli, avokado utt- ko vien vēlies.. un parasti jau arī kāda gaļa- sākot no kājas gaļas.. beidzot ar mēli, smadzenēm un vēl nez ko!

Dzērienu receptes

Daudzās valstīs mani sākuma parsteidz, kādi ir tipiskie (vai drīzāk populārie) alkoholiskioe dzērieni! Bet jāsaka- idejas labas un garšīgas!

Austrija-
Pāri visam- SPritzer- baltvīns- 50/50 ar minerālūdeni. Ja ir iespēja- pievieno nedaudz plūškoka sīrupu!

Spānija- calimocho- 50/50 sarkanvīns ar Coca-colu! ļoti populārs jauniešu visū- nopērk 1l vīnu pa 70 centiem un sajauc ar kolu- viss notiek!


mājās taisīta sangrija- vīns, vodka, cukurs, sulas (piem apelsīnu, nektarīnu, ananasu, persiku), Fanta (citronu/apelsīnu).. pieliek vel auglīšus.. šis tiešām ir mājas ballīsu variants, bet ļoti labs!


Somija- salmiakki končas ieliek vodkā... līdz izkūst- dzer tīru! Salmiakki ir kā lakrica, tikai ledeņu veidā. Uzmanīgi- reti kuram ārzemniekam garšo!


Meksika- pamēģini alu ar sāli un svaigi spiestu citronu sulu (ja vēlme+ chilli)!
vēl variants- alus+tomātu sula+ sāls+ citrons+ (chilli)+ (garneles (nezinu kādā veidā viņas dabū tādā kondīcijā, ka viņas nav gabalos))

ALKOHOLA LIETOŠANA KAITE TAVAI VESELĪBAI! TODO CON MEDIDA!!!


Ok, drīz tuprinam!!! :)

piektdiena, 2011. gada 11. marts

Nu ko- salīdzinam?!

Reizēm ikdienā novērojot, redzot, vērtējot, iepazīstot, izbaudot utt. prāta iešaujas doma- bet tur tas ir tā, bet citur tā.. Tad nu nedaudz no manas pieredzes- Latvija, Austrija, SOmija, Indonēzija, Malaizija un Meksika dažādos aspektos.

Lidojot uz...


Latviju-pirmais jau pašsajūta-mājas, es nāku! Bet galvenā atšķirība ir tā, ka Airbaltic neko nepiedāvā pasažieriem pa brīvu. Tāpat arī Airbaltic ir viena no retajām aviokompānijām, kur drošības instrukcijas tiek demonstrētas dzīvajā! Pie tam ļoti sinhroni.

Somiju- mani pārsteidza lidmašīnas izmērs- laikam jau tāpēc, ka reisi uz SOmiju ir vismaz 5x dienā, katrā lidojumā vien vietas ap 40 pasažieriem.

Austriju- kas ir tipiski Austrijai? Lielais pārīšu skaits, kas sastāv no korpulenta veča un blakus jauna, pārcepinājusies beibe... Bieži vien sarunas viņu starpā krieviski. Ja maršruts ir no Vīnes uz Rīgu, tad pie sāniem meitenei būs n-tie iepirkumu maisi. Un ne no tiem lētākajiem veikaliem. P.S. Vīnes lidosta pagaidām ir viena no divām, kur esmu bijusi UN kur ir McDonalds! (Un arī internets pa brīvu)

Meksiku
-ne vienam vien pasažieriem galvā kovboju cepure un kājās kovboju zabaku- gluži kā filmās. Ierodoties Meksikā-izkāp no lidmašīnas un priekšā vīrieši tērpušiem armijas tērpos un rokās šaujamie- tādi īstie un lielie... Nacionālajos reisos Meksikā tequila ir iekļauta on-board servisā!

(Uz Ameriku)- pat lidostā jūtams amerikāņu dzīvesveids- patiešām resni cilvēki, visas ēstuves sastāv no burgeriem, virtuļiem, saldējumiem, kolām un fantām.. Arī amerikāņu howāāājūūūdūūin'? ir tieši laikā :)

Indonēziju-Lidojot ar Emirates lidmašīnām..ui..tā vien ir īpaša pieredze. Ekonomiskā klase pārspēj daudzu citu aviokompāniju biznesa klases. Var redzēt, ka stjuartes ir patiešām īpaši apmācītas, pasniegtais ēdiens ir tāds, ka man neīsti- es neesmu no tiem, kam garšo, piemēram, tas un tas pagatvots kaut kādā tur nezinu īpašā mongoliešu gaumē ar gaļu tādā un tāda kokosa mērcē un vēl nez kas! Bet dzērienus pa brīvu visa lidojuma garumā gan izbaudīju!
BET-visšokējošakais, jeb nepierastākais- aizpildot vīzas pieteikuma lidmašīnā- uz lapiņas lieliem burtiem- "narkotiku ievešanā valstī tiek sodīta ar nāves sodu."
Tāpat arī ierodotes garā rinda pēc vīzas..kad lodziņš sasniegts- dzirdu jautajumu- "Vai tu esi Britnija Spīrsa??" Pēc mana NE, sieviete jautā atkal : "Tad viņas māsa??" Tā ir, kad bēši cilvēki tur ir retums-visi laikam pēc Britnijām Spīrsām izskatās :) Vēl pirmais, ko izjūt ielidojot Indonēzijā- mitrais gaiss,. Patiešām jūt, ka grūtāk elpot.

Malaiziju-tāpat kā uz Indonēziju- iebraukšanas kartīte brīdina par nāves sodu, ja tiek ievestas narkotikas... Patīkama pārmaiņa pēc Indonēzijas ir mazliet attīstītāka infrastruktūra, kā arī salīdzinoši svaigais gaiss! Malaizija sagaida arī ar vairāk uzrakstiem un zīmēm ķīniešu valodā...


Satiksme

Īsumā- Indonēzija ir pilna, pilna ar močiem, rolleriem un tamlīdzīgiem izstrādajumiem uz 2 ratiem! Taurēšana dzirdama 24/7. Autobusus neiesaka priekš ārzemniekiem, brauciens taxī 15 min maksā ap 1Ls. Labāk gan uzzvanīt viesnīcas recepcionistam, lai viņš izstāsta taxistam, kur jābrauc, savādāk šoferis "meklēs", kur īsti ir tā adrese, ko jautāji un brauciena cena tik pieaugs... Vispār Indonēzijā transporta infrastruktūra ir ļoti zemā līmenī. Laivu ar diviem sšoferiem izīrējām pa 50 EUR aptuveni, lai dotos uz saliņu.. Kad pusceļā beidzās degviela, sēdējām un gaidījām, kad burā iepūtīs vējš...

Gan Indonēzijām, gan Malaizijā mašīnas pārvietojas pa ceļa kreiso pusi. Lidz ar to gan šoferis sēž otrā pusē, gan arī autobusam pasažieru durvis ir ne tur, kur pierasts.. Tad nu vienreiz, kad kārtīgi uzlija, skrējām uz autobusu,,.un aizmirsās, ka iekāpšana pa otru pusi...


Somija- protams, cenas. Somijā atrodas arī visaugstak ziemeļos atrodošā metro stacija pasaulē- Mellunmaki- kur dzīvo foršā somu meitene Laura. Tapat arī Helsinku metro ir kā bērnu spēlītes salīdzinoši ar Madridi, Vīni , Prāgu utt. Tikai viena līnija, tā kā pabisam vienkārši.. Daudziem ārzemniekiem sāakumā var šķist dīvaini, ka , piemēram, uz skolu katru rītu jābrauc ar vilcienu! Taxi- par 10 min braucienu vienreiz tika samaksāts 17 EURO. Es gan nebiju maksātāja. :) Bet vispār- taxos ir iespējams norēķināties ar kartēm, par ko biju izbrīnīta! Un par vilcieniem- somi, kuriem vajadzētu būt tik ļoti pieradušiem pie ziemas un sniega un no izrietošajām sekām.. bet ziemas laikā vilcieni kavējas gandrīz katru dienu un gandrīz kates vilciens! Tas pārsteidza, jo lai nu kur, bet Somijā viņiem problēmas rada sniegs? Tāpat arī autobusi ir jāstopē, savādāk vini neapstājas. Kamēr to sapratu, autobuss aizbrauca.

Meksika- uiiiii... 80% taxu braucot man garām uzpīpinās. Ja būtu šeit tūrisma nolūkos uz pāris nedēļām, iespējams izmantotu taxus, kā nekā cenas ir ļoti pieņemamas un komfortablāk. Bet tā kā esmu šeit citu mērķi vārdā- dzīvoju kā jādzīvo- un izmantoju sabiedrisko transportu. Autobusu līnijas šeit ir tonnām, par laimi katrai ir sava dizaina busiņi. Kas ir tipiski- 1 min, laikā var pienākt 3 busiņi ar vienu un to pašu maršrutu, pēc tam stundu var nenākt nekas... Kā man tika teikts- stundas laikā parasti sagaidīsi.. Mans rekords pagaidām ir 40 min :) Riteņbraucējus un gājējus šeit nerespektē un neredz- labāk 3 min pastāvēt un pagaidīt līdz šķērsot ielu patiešam ir droši. Vēl pie satiksmes jāpiemin nažu asinātāji. Satūnējuši savus riteņus tā, ka apstājoties apmet otrādāk, uzsēžas, minās, un griežoties pedāļiem darbojas tāda ierīcīte, kura ieliktais nazis tiek uzasināts...
Autovadītāja tiesības iegūt pavisam vienkārši..Aizej, atbildi uz 10 jautajumiem, samaksā un tiesības rokā. Tas nekas, ja nekad neesi sēdējis pie stūres, Ja piemaksāsi vēl nedaudz, dabūsi tiesības, kas der arī busiņam vai smagajam!

Es jūtu, ka rakstiņš sāk palikt pa garu.. Tā kā būs turpinājums! :) Valstis tik dažādas, novērojumi tik pat..

ceturtdiena, 2011. gada 10. marts

Mazliet par meksikāņiem

Kādi viņi ir? Šoreiz izstāstīšu Tev, ko esmu novērojusi un dzirdējusi par šejieniešiem.

Pirmkārt, viņi šeit ir kaut kāda saules fobija! Lai nu kuram- visu dzīvi pavadījuši saulē, āda, manuprāt, vispār īsti nereaģē utt. BET- ja nu nav variantu un nav iespēja izmantot mašīnu vai autobusu tā vietā, lai dotos ar kājām, tad vienmēr meksikāņi ies ielas ēnas pusē. Ja pie rokas būs avīze vai kas cits, ko turēt virs galvas, tad tā meksikānis centīsies nepieļaut saulīti uz sevis.. Pati to gan vēl neesmu pieredzējusi (lasi, redzējusi), bet pludmalēs viņi smērējot visstiprākos pretapdegšanas krēmus. Un ne jau tā normāli, bet tā ka balts! Un vēl vairāk- pludmalē var novērot ne vienu vien vietējo, kas būs ar garajām biksēm un džemperi- tā, lai droši, ka viss nosegts!!! Kronis visam- arī peldēt viņi mēdz iet ar tām pašām garajām biksēm un kreklu...

Tajā pašā laika, kad ārā ir +30 ir meitenes, kas uzvelk īsas kleitiņas + zābakus līdz celim, uzliek šalli, un no rīta visticamak būs vēl cimdi rokās!!!

Otrkārt, šonedēļ aizdomājos par to, ka man ļoti daudz laika sanāk pavadīt pie datora un par to, kā tas ietekmē(s) manu redzi. Un tad es sāku domāt- vai es esmu šeit redzejusi kādu meksikāni ar brillēm?? Un tici vai nē- bet nevienu! Esmu redzējusi ārzemniekus asr brillēm, bet meksikāņus- NEVIENU! (nepārspīlējot) Es nezinu, kāpēc tā. Vai vienkārši tā ir sagadījies vai tiešām šeit kas īpašs..

Un vispār Meksika ir valsts, par kuru stāstot patiešām nav jāpārspīlē, lai izklausītos iespaidīgi...
-kaķus esmu tik 2 redzējusi
-un meksikānus ar brillēm, kā jau minēju, nevienu


Vakar eju pusdienās, apsēžos āra terasē. Viesmīlis pirmais jauta: "Vai šodien futbola neskatīsies?" Es patiesām esmu turienes pastāvīgais klients- viņi jau ievērojuši, ka dienās, kad ir futbols, es sēžu iekšā, lai redzētu TV. :)

ceturtdiena, 2011. gada 3. marts

México!

Meksikā ir vairāk kā 120 miljoni iedzīvotāju. Un kāds tur brīnums? Gustavo, manam kolēgim, vien ir 8 brāļi/māsas. Es burtiski aizrijos šodien pusdienās, kad viņš man to pateica. Un jā, šonedēļ dīvina nedēļa. Pirmdien viens kolēģis Skypa uzrakstīja un uzaicināja doties ar viņu pusdienās ja vēlos. (Kad ierados Meksikā, viņš tieši tika nosūtīts uz Brazīlijas ofisu, tā kā īsti tā arī neiepazināmies). Otrdien 15 ssekundes pēc tam, kad pasūtīju, ko vēlos, pienāk boss- es šokā- un aicina pievienoties pie viņa ģimenes galdiņa. Izrādās, ka vieta, kur ēdu ir iecienīta arī viņa ģimenē. Protams, ka nevarēju teikt NĒ. Bet patiesībā viņa sieva un meitiņa arī ir ļoti jaukas, tā kā nekāda apgrūtinājuma. Patiesībā šī ir pirmā nedēļa, kad priekšnieks ir vairāk vai mazāk darbā. Līdz šim katru nedēļu viņš bija kādā biznesa braucienā- Kolumbija, Brazīlija, Hondurasa, līdz beidzot Austrija. (Ai... viņš drošvien ēda Milku...) Šodien Gustavo, kuram, kā man šķita, ir bail no manis, iejautājas- kur tu parasti ej pusdienās? Pēc manas atbildes viņš saka- OK, ejam šodien. Es it kā sapratu ko viņš saka, bet domāju- nevar būt!- tāpēc klusēju. Viņš ierunājas vēlreiz- neesmu tur bijis, jāpamēģina. Tad nu es sapratu, ka patiešām viņš vēlas nākt ar mani! Protams, ko gan es citu kā "Que bueno!"- cik labi!- varu atbildēt. Bet nu kompānija jau ar nenāk pa sliktu- iespēja trenēt savu spāņu valodu as Gustavo nerunā ne vārda angliski.. OK, viņa vārdu krājumā ir ap 10 vārdiem, bet izruna ir tāda, ka es citreiz pat nepamanu, ka viņš cenšas pateikt kaut ko angliski.. Drīzāk šķiet, ka dzirdu kādu spāņu nezināmu vārdu...
---
Un vai zini kāda vēl atšķirība pusdienojot vienai un ar kolēģi?
Kad esi ar kolēģi, apkalpo lēnāk.. un rēķinā ieskaitīta dzeramnauda, kas papildus jāmaksā! Līdz šim man NE reizi rēķinā nebija nekas teikts par dzeramnaudu- tad es parasti pati izlēmu vai vēlos atstāt vai nē...

Bet nu Gustavo uzstāja, ka maksās rēķinu, un kad iebildu, viņs teica- tu varēsi maksāt rīt.. izklausās, ka būs atkal kompānija!

Vēl runājot par izrunām.. Pirmdien dodoties pusdienām ar Jose Luisu runājāmies, un viņš pārslēdz radio stacijas un jauta: Vai esi pieradusi pie radio?
Es pie sevis domāju: ??? Radio? Bet nu labi- saku- Jā, kad eju uz trenažieriem, klausos radio... Tad atkal pie sevis nodomāju- nē, nevar būt, kaviņš jautā par radio. Pārjautaju- protams, ka pārklausījusies biju- Jose bija vaicājis par "horario", kas šeit domāts kā "dienas režīms". :D

Un šodien klausoties radio dzirdēju un arī sapratu (yes!), ka viens meksikānis izgudrojis programmu datoram, ko var lejupielādēt- izvēlas kukaini, kas traucē, un programma rada skaņu tādā frekvencē, ka cilvēks nedzird, bet kukainim izbesī un viņs ir prom!

Un pēdējā laikā laiks sācis skriet.. Atceros, ka pašas pirmās nedēļas likās ka vislaik ir pirmās dienas.. tagad viendien esmu pirmdienā, nākamajā jau 4dienas vakarā domās par brīvdienām! Varu teikt ka vairāk vai mazāk esmu iedzīvojusies- jūtos drošāk, saprotu vairāk, bet, protams, joprojām esmu piesardzīga!