México!

Meksikā ir vairāk kā 120 miljoni iedzīvotāju. Un kāds tur brīnums? Gustavo, manam kolēgim, vien ir 8 brāļi/māsas. Es burtiski aizrijos šodien pusdienās, kad viņš man to pateica. Un jā, šonedēļ dīvina nedēļa. Pirmdien viens kolēģis Skypa uzrakstīja un uzaicināja doties ar viņu pusdienās ja vēlos. (Kad ierados Meksikā, viņš tieši tika nosūtīts uz Brazīlijas ofisu, tā kā īsti tā arī neiepazināmies). Otrdien 15 ssekundes pēc tam, kad pasūtīju, ko vēlos, pienāk boss- es šokā- un aicina pievienoties pie viņa ģimenes galdiņa. Izrādās, ka vieta, kur ēdu ir iecienīta arī viņa ģimenē. Protams, ka nevarēju teikt NĒ. Bet patiesībā viņa sieva un meitiņa arī ir ļoti jaukas, tā kā nekāda apgrūtinājuma. Patiesībā šī ir pirmā nedēļa, kad priekšnieks ir vairāk vai mazāk darbā. Līdz šim katru nedēļu viņš bija kādā biznesa braucienā- Kolumbija, Brazīlija, Hondurasa, līdz beidzot Austrija. (Ai... viņš drošvien ēda Milku...) Šodien Gustavo, kuram, kā man šķita, ir bail no manis, iejautājas- kur tu parasti ej pusdienās? Pēc manas atbildes viņš saka- OK, ejam šodien. Es it kā sapratu ko viņš saka, bet domāju- nevar būt!- tāpēc klusēju. Viņš ierunājas vēlreiz- neesmu tur bijis, jāpamēģina. Tad nu es sapratu, ka patiešām viņš vēlas nākt ar mani! Protams, ko gan es citu kā "Que bueno!"- cik labi!- varu atbildēt. Bet nu kompānija jau ar nenāk pa sliktu- iespēja trenēt savu spāņu valodu as Gustavo nerunā ne vārda angliski.. OK, viņa vārdu krājumā ir ap 10 vārdiem, bet izruna ir tāda, ka es citreiz pat nepamanu, ka viņš cenšas pateikt kaut ko angliski.. Drīzāk šķiet, ka dzirdu kādu spāņu nezināmu vārdu...
---
Un vai zini kāda vēl atšķirība pusdienojot vienai un ar kolēģi?
Kad esi ar kolēģi, apkalpo lēnāk.. un rēķinā ieskaitīta dzeramnauda, kas papildus jāmaksā! Līdz šim man NE reizi rēķinā nebija nekas teikts par dzeramnaudu- tad es parasti pati izlēmu vai vēlos atstāt vai nē...

Bet nu Gustavo uzstāja, ka maksās rēķinu, un kad iebildu, viņs teica- tu varēsi maksāt rīt.. izklausās, ka būs atkal kompānija!

Vēl runājot par izrunām.. Pirmdien dodoties pusdienām ar Jose Luisu runājāmies, un viņš pārslēdz radio stacijas un jauta: Vai esi pieradusi pie radio?
Es pie sevis domāju: ??? Radio? Bet nu labi- saku- Jā, kad eju uz trenažieriem, klausos radio... Tad atkal pie sevis nodomāju- nē, nevar būt, kaviņš jautā par radio. Pārjautaju- protams, ka pārklausījusies biju- Jose bija vaicājis par "horario", kas šeit domāts kā "dienas režīms". :D

Un šodien klausoties radio dzirdēju un arī sapratu (yes!), ka viens meksikānis izgudrojis programmu datoram, ko var lejupielādēt- izvēlas kukaini, kas traucē, un programma rada skaņu tādā frekvencē, ka cilvēks nedzird, bet kukainim izbesī un viņs ir prom!

Un pēdējā laikā laiks sācis skriet.. Atceros, ka pašas pirmās nedēļas likās ka vislaik ir pirmās dienas.. tagad viendien esmu pirmdienā, nākamajā jau 4dienas vakarā domās par brīvdienām! Varu teikt ka vairāk vai mazāk esmu iedzīvojusies- jūtos drošāk, saprotu vairāk, bet, protams, joprojām esmu piesardzīga!