Karību jūra- 2.daļa

Tātad turpinam no vietas, kur meitenes ir uz skatuves un uzpūš vējiņš no apakšas… Miniet, kas arī tika uzaicināts uz skatuves(balkona)? Aha, Eva. Tā kā dejošana ir mana vājība un lielākā mīlestība, man, protams, nebija divreiz jājautā… Pie tam tādā populārā klubā, kur vairāk kā 1000 apmeklētāju (lai gan tā bija pirmdiena). Es gan biju gudrāka un neatrados tieši zem gaisa plūsmas, tā kā mani svārciņi atradās tur, kur tiem bija jāatrodas. Lieki teikt, ka viens somu puisis ar mani pēc tam dienu nerunāja, bet es izbaudīju un sapratu, ka dejošana patiešām ir mans vājais punkts..

Kankūnā klubā iepazinos ari ar divam kolumbiešu meitenēm- patiesībā biju pārsteigta- jo, manuprāt, parasti meitenes neiepazīstas ar meitenēm klubos… Bet ļoti patīkami, samainijamies ar e-pastiem un aizsūtīju otru somu puisi ar viņām dejot. Viņas bija starā un no Mikas vēl ilgi vareja dzirdēt, ka viņš mīl Kolumbiju! Līdzīgi La Isla Mujer’ē, kad gāju iepirkt jaunu devu saulošanās krēmu ,iepazinos ar senior-meksikāņu pāri. Sākumā, kad meksikāņu onkolis stāstīja man, ka es būtu top-modele Meksikā ( iedomājieties mani un Meksikas topmodeli ) nodomāju- aha..kārtējais… bet pēc tsam viņš iepazīstināja mani ar savu sievu. Kā izrādījas, abi ir dzīvojuši kādu laiku Austrijā, un kad es izstāstīju, ka mācos Austrijā, tad viņi atplauka vēl vairāk. Beigās norunājām kādas 15-20 minūtes, un sieviete sajūsminājās par Austrijas BIPU (kā Latvijas Drogas), jo tur varot nopirkt tik lētas somas!!! Saklausījusies komplimentus par savu spāņu valodu, saņēmu vizītkarti un apsolījos aizrakstīt viniem e-pastu. Patiešām patīkama iepazīšanās un kad būšu Austrijā sūtīšu meksikānietei lētās BIPAS somas!

Kankūnas highlight- scuba diving (latviski laikam niršana?) !!! Diemžēl nav bildes, jo tam vienkārši nebija laika.. Tātad Evelīnas vīra draugs ir niršanas māsters un strādā Playā del Carmen. Pēc austriešu meiteņu ieteiktā un sacītā, ka niršana bija pats labākais Kankūnā arī mums bija jāizmēģina. Un pavisam noteikti- tas bija ta vērts! Sākumā tiek piemeklēts atbilstošs ekvipments- brilles, nirējtērps, pleznas, veste, pie kuras viss nepieciešamais- skābekļa trubiņas utt. (nav ne jausmas kā to visu sauc nevienā valodā ). Interesanti, ka pleznām izmēri bija 38/39 un 40/41 un tā kā man ir 39/40, tad 38/39 bija pa mazu un 40/41 bija pa lielu, Beigās tika piemeklētas mazliet pastaipītas 38/39!

Bijām 6 nirēji un 2 instruktori- tikām sadalīti 2 grupās (interesanti, ka visi tajā niršanas skolā runāja franciski un lielākoties arī bija francūži). Pirmais- līguma parakstīšana, ka uzņemamies risku un apzinamies visas iespējamās sekas utt, Pēc tam noskatamies filmu, kurā izstāsta galveno, kas jāatcerās un jādara niršanas laikā. Man jau paliek mazliet neomulīgi… Pēc tam apmācība baseinā. Instruktors pa priekšu nodemonstrēja, un tad pa vienam lika atkārtot. Izmēģinājām gan kā iztīrīt brilles no ūdens, kā dabūt ūdeni ārā no mutes un tās elpojamās trubas, kā pārbaudīt un parādīt instruktoram, cik daudz skābeklis palicis balonā, ko darīt, ja beidzas skābeklis. Esot baseinā un iedomājoties, ka man 12m dziļumā var nākties izņemt no mutes skābekļa trubu, un ievietot atpakaļ tā, lai tur vairs nav ūdens, bija diezgan baisi, jo pirmās 2 reizes kad mēģināju, man pēc trubas ievietošanas atpakaļ mutē, mute bija 5x pilnāka ar ūdeni kā pirms tam,. (Pie tam pirms tam ,peldot pa baseinu ar brillēm, redzējām cik ļoti tīrs un matains ir tas ūdens Galvenais likums nirstot- NEKAD neaizturi elpu, jo tā kā spiediens zem ūdens ir augsts, ja netiek elpots, var smagi traumēt plaušas.. izklausījās iedvesmojoši! Tāpat vislaik tika atgādināts, ka ejot lejā dziļumā (turoties pie virves) ik pa pus metram ir jālīdzsvaro sinusi, ausis ( lai izvairītos no tā kā ir lidmašīnā kad spiediena maiņas rezultātā aizkrīt ausis utt., zem ūdens tas viss esot smagākā formā).

Pirms došanās uz jūru, mums izstāsta kā tas notiks. No Coco pludmales ar laivu dosimies uz vietu sauktu par Jardines (“Dārzi”), tad būs jāieveļas atmuguriski jūrā no laivas malas kā rāda filmās, tad visi trīs kopā ar instruktoru turoties pie virves laidīsimies 12 m dziļumā, atceroties ka ik pa brīdim jālīdzsvaro ausis un deguns (nezinu kā lai ta jauki izskaidro). Tad būsim zem ūdens līdz pirmajam no mums balonā būs palikušas vairs tikai 800 (aizmirsu mērvienību, iespējams atmosfēras, varbūt paskāli, kas to lai zina…) Tad visi saķersimies kopā un dosimies augšā, kur dreifēsim pa jūru līdz mūs laiva savāks. Plāns gatavs un mēs ar!

Viss kā plānots, ieveļamies jūrā (man likās, ka man no tā būs visvairāk bail), viļņi tai dienā bija lieli, kas mazo baili padarīja nedaudz lielāku! Varbūt tāpēc otra meitene no mūsu grupas pēc ievelšanās jūrā vēlās atpakaļ laivā un tā arī nenira.. OK, esam gatavi doties lejā 12 m dziļumā, No uztraukuma vispār nefilmēju ko daru, bet jau tagad pasaku, ka viss veiksmīgi! Tik ejot lejā pa to virvi domāju, ka līdzsvarosim to, kas jālīdzsvari ik pa pus metram visi kopā, bet pēc kāda laiciņa sapratu, ka puiši un instruktors to dara individuāli jau sen… Tā nu es apmēram 15-20 vajadzīgo līdzsvarošanas reižu vietā līdzsvaroju sevi 3-4 reizies… Vienbrīd likās, ka jārāda instrukoram iepriekš iemācītais signāls, ka man nav kaut kas kārtībā ar ausīm, jo, kā vari iedomaties, spiediens uz ausīm bez līdzsvarošanas bija diezgan.. Bijām jau lejā, sāku līdzsvaroties vairakas reizes pēc kārtas, kā rezultātā man brillēs iekļuva ūdens- pilns komplekts. Bet ausis nomierinājās, veiksmīgi iztīrīju ūdeni no brillēm un rādu instruktoram ka viss OK. Sākām zemūdens ceļojumu. Ja pludmales Kankūnā ir kā Googlē, tad zemūdens pasaule ar- Kankūna esot 2. skaistākā vieta niršanai pēc Austrālijas Barjerrifa. Lieli zivju bari, koraļļi, redzējām arī vienu barakudu, un kkādus brīnumus, kas izskatās kā no zemes augoši tārpi, un kā viņiem tuvojas tā viņi pazūd zemē.. Par laimi man, murēnas nelīda no alām ārā, haizivju sezona arī bija beigusies nesen (savādāk arī haizivis iespējams redzēt). Vienīgi žēl, ka bruņurupucis negribēja mani satikt. Tā nu bijām zem ūdens kādas 45 min, laiks paskrēja nemanot! Veiksmīgi uzniram augsā un visi tiešām apmierināti ar šo pieredzi! Nākamreiz doma ir iziet 2 dienu kursus un saņemt PADI sertifikātu!

Galvenais par lielisko laiku Kankūnā ir izstāstīts! Ceru, ka izbaudīji un Kankūna tiešām ir vieta, kur būt... Uz atgriešanos!

beidzot- tā mēs svinam!

No kurienes lai sāk? Centīšos savas domas un piedzīvojumus kaut cik sakarīgi uzrakstīt

9.aprīlī 6:00 es ierados Mexico City lidostā, lai sagaidītu savus ciemiņus un iesāktu savu Meksikas lieliskāko laiku- viennozīmīgi. (kā arī mans pirmais pašas noplenītas atvaļinājums!!!) Pēc 2 stundu brauciena ieradāmies Pueblā un netālu no autobusa pieturas brokastis- taco dīvaina paskatā parkā, kas varbūt nebija labākā ideja, lai radītu iespaidu par meksikāņu virtuvi. Lai vai kā, puiši un arī es nenobijāmies, un turpāko laiku pārtikām gandrīz tikai no meksikāņu  ēdieniem- šķiet, ka man ir patiešām ir iegaršojušas visas tortillas- quesadillas, enchiladas, flautas utt. Arī salsas picantes! Aizsteidzoties notikumiem priekša ciemošanās tika noslēgtas un tādas nots- pirmdienā vakariņas taqueriā un otrdienas rītā visi kopistiski tīrījām savas iekšas… Līdz trešdienai visi bijām atdzīvojušies,lai es dotos uz darbu un pirms tam pavadītu manus somus uz lidostu.. Bet nu atgriežamies..

Tātad 4 dienas Pueblā/ Cholulā ar meksikāņu ballītes ietestēšanu, kā arī lucha libre jeb restlings.. Tāpat arī katram pa 1l pinya colada, kur klientam jāsaka STOP, kad, viņaprāt, ir pieliets pietiekami rums vai tequila. Es biju atbildīgā par STOP Vismaz puišiem likās jautri! Lieki teikt, ka nosēdēt darbā divas dienas bija ļoti grūti.

Visu laiku domāju, ka dodamies uz Kankūnu trešdienas rītā 6:05. Otrdien izprintēju darbā biļetes, atnāku mājā- Joel skatās biļetes un saka- tu zini, ka mēs lidojam 6:05 p.m., tātad 18:05… Protams, pirmais man likās, ka viņi atkal cenšas man sastāstīt muļķības, bet nekā… Labi, ka tā, domāju, ka viņi nebūtu bijuši ļoti priecīgi, ja būtu cēlušies 1 naktī, lai 4 no rīta ierastos lidostā un gaidītu tur 12 h…Tā nu dodu ziņu Evelīnai, latviešu meitenei, kas ar savu ģimeni mūs tik sirsnīgi uzņēma..-bet par to vēlāk- ka ieradīsimies vakarā, nevis no rīta kā plānots. Lidostā mazs negadījums- izrādās, ka VivaLight biļetes, ko biju nopirkusi nozīmē ne tikai to, ka pasažierim drīkst būt tikai 10kg rokas bagāža, bet arī to, ka iekāpšanas biļetes arī jāizprintē pašam pirms tam.. Tā kā nekad neko tādu nebiju piedzīvojusi, tad nu nācās aizmirst par saņemtajām atlaidēm un  katram piemaksāt… Nu neko, nākamreiz zināsim

Ierodoties Kankūnā jūt, ka pludmale turpat vien ir.. Gaiss mitrs, izejot no lidostas dzirdi tik- taxi, taxi, taxi, senyorita, do you speak English, taxi, taxi. Paņemam autobusu un dodamies uz galveno staciju, kur mūs sagaidīs Evelīna. Puiši sākumā brīnījās- kā es atradu latvieti, kas dzīvo Meksikā. Tad nu es atkal stāstīju par mūsu Latvian social site- latviešu sociālo saitu (Dārta, Paula, Madža. Vija.. varbūt jums kas nāk atmiņā :- tika pieminēts vairakas reizes šeit ), kur iespējams redzēt, kas ir online tajā pašā valstī, kur esmu es. Evelīna mūs uzņema tik jauki, ka jau pirmajā vakarā mani biedri man saka- Nespēju noticēt, ka ir arī tādi cilvēki… Ka somi visticamāk nekam tādam nepiekristu, ja jā, tad prasītu lielu naudiņu,, Un ko man teica Joel, kad atgriezamies Pueblā- ka ja viņam būtu ģimene- sieva un bērni, un sieva teiktu, ka brauks viena meitene un paliks pie viņiem.. ka tas būtu vairak vai mazāk OK,.. bet ja pēc tam meitene teiktu, ka tomēr brauks ar 2 puišiem.,. viņaprāt, tas ir apbrīnojami (labā nozīmē), ka cilveki tā uzticas un ar prieku uzņem Nemaz nerunājot par abām mazajām meksikāņu/latviešu meitenītem, kuras bija tik nepārspējami mīļas. Un tā kā Meksikā runāt latviski neiznāk tik bieži, tad izbaudīju sarunāties ar mazajām latviski. Tā kā liels un sirsnīgs paldies Tev, Evelīna, un tavai ģimenei par lielisko laiku Kankūnā!

Maza atkāpe- prātā ienāca oktobris, kad ar apmaiņas studentiem devos uz Latviju. Pēc ciemošanās Latvijā arī viņi bija ļoti pārsteigti par manu draugu un ģimenes palīdzību, viesmīlību- par to, ka brauc speciāli pakaļ uz Tallinu, izgulda utt. Tā kā es lepojos ar Jums visiem, kam sagāda prieku iepriecināt citus, un galu galā arī pašam iepazīt jaunus cilvēkus! tā ir vērtība!

Tātad- Kankūna. Aprakstīt katru dienu būtu pārāk gari, tāpēc

laiks spigtakajām atmiņām.

Pirmais, kad ieraudzīju pludmali, nodomāju- tāpēc es ierados Meksikā- lai Lieldienu brīvlaikā ar somu puišiem dotos uz paradīzes pludmali- zils ūdens, baltas smiltis, palmas, pinya colada, saule un vienkārši atpūta! Smieklīgi gan, ka puišiem ūdens likās auksts.. man turpretī likās, ka ir tik silts. Parasti jūrā nav tik viegli ieiet ūdenī, bet šeit ej un ieej. (Bet kā sapratu, Somijā peldēties Baltijas jūrā nav populāri).

Quintana Roo

QUintana Roo reģions atrodas Karību jūras piekrastē. Kankūna ir top ceļojumu galamērķis priekš amerikānu tūristiem, tāpēc Kankūnā arī visus akceptē dolārus, kā arī cilvēki salīdzinoši daudz prot angļu valodu. Arī cenas vairak kā Amerikā. No Kankūnas 25 min braucienā ar kugīti atrodas La Isla Mujeres (tulkojumā- sieviešu sala), kas kļuva par mūsu galamērķi divas dienas. Pludmales ziņā- mana favorīte. 1h braucienā no Kankūnas ir Playa del Carmen- zinama kā ballīšu vieta. Playa del Carmenā iespējams sastap vairāk eiropiešus salīdzinot ar Kankūnu. Nedaudz vairāk uz dienvidiem ir Tulum- arī ar skaistām pludmalēm un maiju pilsētiņas drupām jūras krastā. Cenu ziņā Kankūna ir otra dārgākā vieta Meksikā, kā arī pati Kankūna tomēr atšķiras no Meksikas diezgan,, Kā es teicu ciemiņiem- mēs būsim Kankūnā, un pārējā laikā (Pueblā un Cholulā) mēs izbaudīsim īsto Meksiku.

Ballītes

Oi…. Kankūnā hoteļu zonā- klubs pie kluba….. Visos princips tāds- samaksā noteiktu ieejas maksu (pārsvara 45USD un ir open bārs lielākoties līdz 3:30 naktī, kas nozīmē, ka līdz tam laikam visu ko vēlies, tu arī saņem). Viesmīļi pat nāk klāt un jautā un pienes, nav pat pašam līdz bāram jāiet.. Un,meitenes, ir arī klubi, kur meitenēm ieeja par brīvu un joprojām Open bar līdz 3:30 vai 4:30 a.m. Ai ai ai… Coco Bango ir slavenākais klubs šeit.23:20  sākas šovs, kas turpinās līdz pat 2 naktī. Un šovs ir iespaidīgs! Nelielajos pārtraukumos tika aicinātas meitenes no publikas dejot uz skatuves.. Viņas tādās kleitiņās.. un tad vienā brīdi no lejas tiek pūsta stipra gaisa strāva, kā rezultātā kleitiņas vienmēr līdz padusēm.. Smieklīgi

 

 

 

 

 

 

 

Turpinājums sekos!

vamos a la playa!

Hola chicos y chicas!

šodien Verakrusā bija 6.7 balles stipra zemestrīce. Verakrusa atrodās apmēram 3h braucienā no manis.. Es neko nejutu, kā man vēlāk stāstīja, ka esot kustībā-ejot, braucot- nejūtot, tāpat arī vietā, kur ir mans ofiss un mājas jūtot mazāk vai nemaz salīdzinājumā ar Pueblas centru… Carlos pārsteigts jautāja- vai nekad neesi piedzīvojusi zemestrīci?! Es, protams, saku-NĒ… Viņš saka, ka esot diezgan interesanti, ka mājām tiešām sienas šūpojoties.. Arī pats cilvēks līgojas.. kopā ar savām iekšām… Bet lai es nesatraucoties, ka esot droši šeit! Es ar ceru, ka tas bija viss, man pietiekami sašūpo iekšas braucot šeit autobusos! Tā kā, mammu, viss kārtībā

Otrdien firma uzaicināja mūs visus pusdienās.. Tā nu visi kopā pusdienājām, nogaršoju Margaritu- patiešām cita garša- laikam tāpēc, ka šeit izmanto laimus, kā arī tequila ir Meksikas tequila.. Starp citu, lielos dzeltenos citronus šeit gandrīz nekur atrast nevar, un neviens nemaz nemeklē.. Pusdienu laikā kārtējo reizi saņēmu 2 jautājumus, uz ko man vienmēr grūti atbildēt- ar ko Latvija ir pazīstama?(domāts, ko ražojam, eksportējam..) Ko tu atbildētu? Un otrs jautājums- kas ir īpašs latviešu virtuvē? (kāda tagad ir Tava atbilde?) Mana default atbilde- eksportējam koku un ēdam kartupeļus ar salātiem... :)

Un tūliņ, tūliņ ilgi gaidītās brīvdienas būs klāt- 6dien ielido mani ciemiņi! Un 3dien dosimies uz pludmali! Kā dzirdēju, tur mūs sagaida +40…Šobrīd jau Pueblas +28 +30 liekas daudz!!! Tas nozīmē ka uz apmēram 2.5 nedēļām iepauzēju blogu un tad es atgriezīšos drošvien piedzīvojumu pilna!

P.S. Ja kādam ir krājumi cūciņā, es par ciemošanos un uzņemšanu šeit domāju nopietni- man būtu tikai prieks! Iespējams, ka Tev ir velme vasarā kaut kur aizdoties.. Biļetes ir padārgas, bet pēc tam uzturēšanās šeit- pa lēto….

Iepērkamies Meksikā

Šodien bija mana iepirkšanās diena! Lai arī Meksika nav no dārgakajām valstīm, naudiņu tērēt šeit nav grūti.. Pirmais, kas jāsaka- nopirkt apģērbu, un it sevišķi apavus nav tik viegli! Gan tāpēc, ka augums 1.72m šeit neietilpst standartā, gan arī tas, ka 90% šeit pieejamās drēbes ne tikai ir no Ķīnas, bet arī totāli izskatās kā no Ķīnas! (apmēram kā Latvijā būtu Turcijas apģērbi…) Tik negaumīgi, un ar tādiem spīdumiņiem, ka man pat nepatīk- iedomājies??? Par apaviem nerunāsim… sākuma šķita smieklīgi, bet tagad jāsāk raudāt- 98% izskatās vēl trakāk kā no ķīnas (man ta kārojās uzņemt foto, bet tad viņi drošvien padomātu, ka man vispār nav pilns pulkstenis), un pie tam 39/40 izmērs šeit gandrīz vispār nav pieejams… Rīt gan došos uz citu pusi ar cerību atrast ko jēdzīgu! Un atgriežoties pie apģerbiem- šodien vairākos veikalos ievēroju, ka tās drēbes, ko es laikoju un man nederēja vai nepatika un noliku atpakaļ, uzreiz paņēma kāda meksikāniete un gāja laikot. Varjaubūt, ka tā bija sakritība, bet varbūt tas pierādīja to, ka viņi tiešām vērtē eiropiešus nedaudz augstāk… (un varbūt arī manu gaumi ) Vēl bija smieklīgi, kad pārdevējas un pārdevēji sāka man piedāvāt visādus krekliņus- ko viņi tik nepiedāvaja- ziniet, nav nemaz tik viegli spāniski izdomāt tik daudz iemeslus, lai tā laipni atteiktos uzlaikot... AI, atvainojiet, man nepatīk melna krāsa.. ai, atvainojot, bet man jau ir ļoti līdzīgs mājās (kā tad!!!)… jo tas, ko man piedāvāja pārsvarā bija vienkārsi-OMG…Vienā veikalā, kur laikoju dažādas blūzītes (principā vienādas, tikai dažādās krāsās) katru reizi, kad iznācu no ģērbtuves (jo ģērbtuvē nebija spogulis) pārdevējs- oo super bonita, ooo cik labi izskatās, oooo oooo oooo vari vilkt gan pie džinsiem, gan pie šortiem ooo… –kaut kā jau jācenšas pārdot Galu galā izdevās arī atrast kādus krekliņus/ blūzītes! yeee

maza atkāpe- šeit veikalos var nopirkt tā kā ir tie sieri plastmasā (nu tās šķēlītes), tā te var nopirkt tādus kā šokolādes.. nezinu, kā lai tos nosauc,,. bet nu tā kā, piem, Nutella būtu nopērkama tādā formāta kā tas siers- tādā šķēlīte, plastmasas apvalkā!

Šodien ēdu tirgū!!! Atkal tās quesadillas, pie kuru bildes draugiem.lv Jūs man sakat, ka neuzdrošinātos pagaršot Šis laikam pierāda, ka beidzot esmu iedzīvojusies meksikāņu stilā!

Un kāpēc šeit uz dejošanām nāk arī 50+, 60+ sievietes un šeiko tāpat kā pārējās, bet Latvijā pat 20+ ir mazāk aktīvas... Viela pārdomām! (Lai gan man Manuel teica, ka vispār meksikāņi ir slinki uz sportošanu, tā kā pieļauju ka tās šeikotajas ir izņēmums) Bet spriežot, ka šeit tās deju skolas ir uz katras ielas, un nodarbības notiek katru dienu vairākas reizes, un katrā reizē ir vairāk kā 10-15 dalībnieces, tad man ir radies iespaids, ka katra otrā meksikāniete iet uz šādām nodarbībām.. Bet, rakstot šito, tikko atcerējos, ka Meksikā ir vairāk kā 120 milj. iedzīvotāju.. varbūt tad nemaz nesanāk katra otrā... :)