Iezīmes

ceturtdiena, 2013. gada 9. maijs

#Skrejošās vakariņas Vol.3



Pēc lieliskām vakariņām iepriekšējās reizēs, vai esi gatavs 3. cēlienam? Vai arī esi dzirdējis par Skrejošajām vakariņām un vēlies izmēģināt?

1.jūnijs ir lieliska diena, lai iesāktu vasaru, izskrienot Cēsis, izbaudot cēsinieku pavārmakslu un jautri pavadītu laiku! Piesaki sevi un savu pārinieku, rakstot uz eva.maurina@inbox.lv.
Pačukstu priekšā, ka nākamās Skrejošās vakariņas visticamāk būs tikai Ziemassvētkos, tā kā nelaid garām vasaras izlaidumu! 

Lai izskaidrotu ideju, iedomājies, ka Tu un tavs pārinieks saņem šādu Skrejošo vakariņu plānu:
UZKODA Ķiršu dārza iela 6, 18:30-19:30
--- 30min, lai nokļūtu nākamajā vietā---
GALVENĀ MALTĪE Rīgas iela 10   20:00-21:30
---30 min, lai nokļūtu nākamajā vietā---
DESERTS Raiņa iela 25-9      22:00-23:00  (<---Gatavo tavs pāris un uzņem viesus)
--- skrienam uz afterparty---

FAQ:
Vai jāpiedalās pārim? 
Pāris Skrejošajās vakariņās nozīmē divus cilvēkus - vai nu vienkārši draugi, puisis ar meiteni utt.

ceturtdiena, 2013. gada 24. janvāris

Kur ir Tavas mājas?


Mana austriešu studiju biedrene atsūtīja man rakstu par to, kā tas ir – pārvākties no vienas vietas uz otru, nezaudējot savas saknes-, ar piebildi: “Tev varētu interesēt.” Un jā, mani patiešām tas uzrunāja.
Kas ir mājas? Vai tur kur ir mamma un kur glabājas skolas klades un dienasgrāmatas? Vai tur, kur esi dzimis? Vai tur, kur glabājas visspilgtākās atmiņas? Vai tur, kur esi tagad? Vai...?
Kādas sajūtas rodas?
Manuprāt, precīzāk noraksturot šādu dzīvi nevar, tāpēc citēju: “Spending time with those who live nearby and staying close to those who are far away — showing and being shown around. Leaving a piece of heart with people and places, and keeping them in your heart wherever you are.”
Pateicoties Facebookam, pirms pāris dienām ievēroju, ka pēdējos 3.5 gados esmu iepazinusi, satikusi 800 jaunus cilvēkus… Tā ir tik krāsaina un bagāta pieredze. Manuprāt, līdz šim vienīgais, kas ir bijis patiešām grūti, ir teikt : “Goodbye, see you… One day...”(Un tad man galvā sāk skanēt dziesma One day)
Daudzi man ir jautājuši, ko es darīšu, kad beigšu studēt. Latvija? Jā? Nē? Atbildes nav vai arī negribu to skaļi izteikt, uzliekot tam zīmogu Izlemts. Kādā brīdī pavisam noteikti gribēsies kaut kur nomesties un teikt ‘pietiek’, Likās, ka jau tagad, braucot uz Stokholmu, nav enerģija sākt visu no jauna – cik var pirkt jaunu krūzīti, zobu birsti un pakaramos?? Bet tomēr – atlika paiet pirmajai dienai, smaids sejā, enerģija x17 un viss notiek! :) Atceros, ka skolotāja Stupaka teica: “Tici man, sākot no 30, visiem velk atpakaļ uz Latviju.” Redzēsim.
Raksts, kas mani ļoti uzrunāja: http://blogs.hbr.org/cs/2012/10/moving_around_without_losing_your_roots.html
Iesaku visiem, kas kaut reizi ir aizdomājušies par šo jautājumu.
Ja ir vēlme, atstāj komentāru ar savām pārdomām. Manuprāt, interesanta un arvien aktuālāka tēma ;) Paldies.

pirmdiena, 2012. gada 3. decembris

Kad runāju ar puišiem no Indijas…


Nevaru ietērpt vārdos atmosfēru, bet, manuprāt, interesanti uzzināt ko vairāk par Indiju… Kā parasti, mazi fragmenti.
nr. 1: Kā Tevi sauc? – Shrey… Kā? -Nu tā kā Shreks, tikai beigās Y.
nr. 2: Ballīte, karsti… Eiropieši dodas uz tualeti, lai ielietu glāzē ūdeni no krāna, bet Shrey pa Ls2.50 pērk glāzi ūdens bārā… Kāpēc? Uzaudzis Indijā, viņš vienkārši nespēj dzert krāna ūdeni. Jautāju, kas notiek, ja tur dzertu krāna ūdeni. Atbilde- drošvien nomirst. Neviens neuzdrīkstas mēģināt.
nr. 3: Kā jūs dejojat Indijā? Notiek paraugdemonstrējums: Viena roka gaisā, tā it kā skrūvētu lampiņu, otra roka lejā, tā it kā skrūvētu lampiņu lejā. Un tas viss uz vienas kājas, ar otru arī it kā skrūvējot lampiņu grīdā. Hehe, iedomājies bariņu indiešu skrūvējot lampiņas uz deju grīdas.
nr. 4: Eva, kad es būšu Indijas prezidents, piešķiršu Tev pilsonību, tikai Tev tad jāiemācās spēlēt krikets. redz, Indijā visi spēlē kriketu Open-mouthed smile
nr. 5 : Jūs visi runājat tik daudzās valodās…Saku, ka skolā mācījos angļu, vācu un krievu. Pēc tam jautāju, kādas valodas viņi mācās Indijā. Hindi, angļu valodu un sanskritu…
nr. 6: Jautāju, vai tiešām kastas pastāv un kā tas ir. Jā, pilsētās gan tas vairs nav tik nozīmīgi, bet tik un tā vecāki nepieļautu precības ar kādu zemākas kastas pārstāvi. Kā tika iedalītas kastas? Tie, kas bija reliģiozi, un bija priesteri nokļuva augstākajā kastā, kuru pārstāv arī abi indiešu puiši, ko iepazinu. Kā izrādās, tam ir arī savi mīnusi. Ir noteiktas kvotas, cik daudz valdības ierēdņiem jāprāstāv zemākā kasta. Līdz ar to pārējās 3 kastas sacenšas savā starpā par darba pozīcijām, bet zemākās kastas pārstāvjiem konkurence ir izteikti mazāka.

sestdiena, 2012. gada 1. decembris

Ethical and responsible leadership

Who would have thought that one can present this topic in a way that everybody becomes curious? The professor Guido Palazzo from the University of Lausanne made it pretty clear - ethics is not about clean hands; ethics is about controlling the dirt on your hands. Whenever you have to make a decision, remember that there is more than one choice. Just take as an example the situation where your boss complains about the sales results in the region you are responsible about. He warns that it can't continue like this... You know that the reason is a very professional and great sales woman whose child recently got seriously sick and therefore she has performed much worse in the last month thus affecting the sales numbers in your region . What would you do?

trešdiena, 2012. gada 25. aprīlis

Pirmsjāņu sporta svētki

Čaviņa, sporta draugs!
16. jūnijs- ieplāno šo sestdienu sportiskām aktivitātēm svaigā gaisā, draudzīgā atmosfērā!
1. atklātā Veselavas sporta čempionāta laikā sacentīsies komandas 6 cilvēku sastāvā šadās disciplīnās:
1) futbols
2) tautas bumba
3) virves vilkšana
4) stafete
Sportiskas aktivitātes, ugunskurs, peldēšana, saule, after-party un tā tālāk! Sīkāka informācija un pieteikšanās maija otrajā pusē bet REZERVĒ 16. JŪNIJU SAVĀ KALENDĀRĀ !;)
Untitled
Esam atvērtas ieteikumiem, piemēram, jaunām sporta disciplīnām!
Eva un Vijolīte

otrdiena, 2012. gada 24. aprīlis

Meksikas vēriens


Meksikas ienākumu sadalījums:
Vieniem nav ko ēst un lai pelnītu, viņi tirgo ziemassvētku rotājumus, grābekļus, TV antenas un drēbju pakaramos uz ielas cauru gadu, kamēr viena draudzene organizē izlaiduma ceļojumu ar 30 radiem uz Kubu un balli, uz kuru  viņas viena draudzene vien jau ņemšot 40 cilvēkus līdzi. vnk sick (whistle)
p.s. tā lielā izlaiduma balle atgādina viņu 15-gadu svinības arī ar vismaz 100 viesiem, pirmo daļu baznīcā (protams, garā, kuplā kleitā) un pēc tam banketu, kur jubilāres ģimene baro visus viesus- pazīstamos un nepazīstamos!!! Piem, vienas draudzenes māsas 15-gadu jubilejā bija 200+ cilvēku... Viņa gan svinēja kopā ar draudzeni - otru 15gadnieci!

piektdiena, 2012. gada 17. februāris

Neredzamā puse- ASV, Tuvie Austrumi


Reizēm izdzirdu, izlasu vai aizdomājos par kaut ko… un tas paliek manā prātā. Šoreiz gribu padalīties. Kā tu domā, kāpēc ASV pārdod tik milzīgus daudzumus ieroču Tuvajiem Austrumiem?
Piemēram, 2011. gada nogalē Saūda Arābija paziņoja par darījumu ar ASV, kas ietvēra 30 miljardu vērtu ieroču (galvenokārt, reaktīvo lidmašīnu) iegādi… Kā iemesli tiek minēti (1) ASV vēlme piedalīties miera uzturēšanā un veidošanā Tuvajos Austrumos, (2) Saūda Arābijas vēlme pastiprināt aizsardzības resursus (redz, Irāna...), un (3) 50’000 jaunas darba vietas Amerikā.

Nedēļu vēlāk- 11 miljardu vērtas reaktīvās lidmašīnas un tanki nogādāti Irākā.

Kopumā eksperti prognozē, ka nākamajos gados ASV eksportēto ieroču vērtība būs ap 30-40 miljardiem gadā…Kas ir 4-5 reizes vairāk kā Latvijas 2011. gada budžets…

Tātad, kas slēpjas apakšā?

…ASV ir naftas importētājvalsts- līdz ar to Tuvie Austrumi, kur atrodas nozīmīgākās OPEC valstis (Saūda Arābija, AAE Irāka būdamas vienas no lielākajām naftas eksportētājvalstīm…) saņem ievērojamu daudzumu dolāru, pārdodot naftu Amerikas Savienotajām Valstīm. Šī situācija neliek droši justies amerikāņiem. Ej un sazini, ko arābi satrakojoties izdarīs ar dolāru- kurss jau tā pēdējos gados svārstīgs, sadārdzinot amerikāņiem tik mīļos importus– tāpēc ieroču tirgošana ir veids, kā lielu daļu no dolāru rezervēm, kas atrodas Tuvajos Austrumos, nogādāt atpakaļ ASV…

Teorētiski ASV ir savi naftas resursi, kas gan vēl netiek ekspluatēti. Diezgan gudri. Kamēr vēl naftu var iegadāties un atļauties, priekš kam tērēt resursus, kas nākotnē būs vēl lielākā vērtībā?