Ceturtdiena, 26.augusts. Esmu atnaakusi uz darbu nokaartot aiz sevis visu, atvadiities. Sarakstiit riiciibas plaanu 6dienai, jo ielidoju tik 16:30 un 21:00 iet valjaa Tequila Shock party!!! Gaidu, kad koleegis aizies uz banku un samainiis manus peso uz EUR, jo, mainot kaa kompaanija, bus izdevigaks kurss.
Esmu super prieciiga, un tomer ari mazliet skumji (bet tikai mazliet, jo 7+ menesi ir pietiekami, lai izdzivotu un izbauditu, un veletos atgriezties vel- lai pacelotu). Meksika ir tik fascineejosa valsts- daba, kultuura, cilveeki, eedieni, kraasas... viss. Ikviens seit var atrast kaut ko sev. Vakar taksists man saka- Tu izskaties tik laimiiga seit. Es saku- Jaa,esmu, bet arii peec 2 dienam dodos uz majam. Bet vinam taisniba- seit nevar nesmaidit un nebaudit dziivi.
Es pat nevaru iedomaaties kaa ir buut atkal maajas. Saakumaa bija kultuurshoks sheit- tagad taa pierasts, ka viss, kas notiek, skiet normaals. Es iedomajos Kremsas (Austrijaa, kur studeeju) ielinas svetdienas.. Klusums, tuksums. Cilveki ir savas majas, veikali visi sleegti. Miers. Meksika- visi saposhaas, iet ielaas, skan muuzika, ielaas darbojas klauni, skatiitaaju aplausu pavadiiti, uz katra stuura paardod jebko- saakot no meksikaanu eedieniem, beidzot ar Ziemassveetku rotajumiem. Taa teikt- Meksikaa dziive notiek uz ielaam.
(Ir jau 11:15, asistents joprojaam nav devies uz bankas pusi... Luuk, Meksika. Kaut arii teicu, ka es labprat dotos prom jau ap 12. Izskatas, ka aizkaveshos ofisaa.)
Veel es domaju, ko darit ar blogu. Pielauju, ka, esot Latvija, ierakstisu pedejos augusta piedzivojumus, kam nav sanacis lidz laika sim, par to kaa bus noritejuusi ballite, kaadas sajuutas.. un tad..pievert Meksikas nodalu (aizveert nee, jo es seit atgrieziisos, lai iepazitu vairak- tik jasapelna naudina un jaatrod kaads menesis briivs:) ). Varbut veertu valaa jaunu nodalu, kur rakstitu par vis kaut ko, iespejams ne tik biezi.. bet tomer, ja nu gadisies kads iipashs piedzivojums vai domu grauds! :D redzeesim!
(Tikko pajautaju Gustavo, cikos vins dosies uz banku,sakot ka es ta ka pirms pusdienam veelos doties.. Tad nu vins aizgaaja. Prieksnoteikums veiksmigai sadarbibai Meksika- atgadini tik ilgi, kamer sak dariit. :) )
OK, laiks sakartot savu darba vietu. Ceru vel nokert sauliiti, paest kartigas meksikanu pusdienas. Vakaraa satikt gan Katy, gan manu forso meksikanu-latviesu pariti :) sagaidit brinumu, ka manas somas peksni sver tik, cik vajag... nedaudz pagulet.. un tad kolegis mani ved uz lidostu. Puebla-Hjustona-Amsterdama- Riga. Ta ka man kads ir nokopejis vienas bankas kartes datus, ta ir blokeeta.. un nevaresu nopirkt internetu lidostaa...
nu ko, chicos!!! tiekamies 6dien!!! nevaru sagaidit!!! Suutu sauliiti no Meksikas!
ceturtdiena, 2011. gada 25. augusts
svētdiena, 2011. gada 14. augusts
Mehiko; pases foto- pilnā augumā?!
6dienas rīts, plkst. 6:00. Cēlos, lai dotos uz Meksikas galvaspilsētu Mehiko (šeit saukta par D. F., kas ir saīsinājums no Districto Federal). Vienīgais, ko zināju par Mehiko pirms došanās, ka tā ir milzīga- viena no pasaules lielakākajam pilsētām- metropolitēna zonā dzīvo vairāk kā 21 miljons cilvēku, kā ari pēc saražotā produkta Mehiko ir 5.ražīgākā pilsēta pasaulē. Ko vēl? Jā, lai uzmanos… esot ļoti bīstami. Un neesot nekā īpaša. Lai vai kā- tik tuvu no manis (2h brauciens autobusā), ka ja reiz esmu Meksikā, ir jāredz arī Mehiko.
Autoostā mani sagaidīja Vineta ar savu meksikāņu puisi Rubenu.Ļoti labi, ja es būtu tikai ar Vinetu, tad pirmkārt, mums būtu jalauza galva kur un kā tikt, kā arī jāuzmanās daudz vairāk. Mazliet par maniem iespaidiem:
- metro ir pārbāzts. Sieviešu drošības dēļ ir iedalītas divas zonas- sieviešu iekāpšana (un atsevišķa vieta arī pašā transportlīdzeklī) un jauktā (sievietes un vīrieši). Tad nu iedomājies.. ieej metro un policists ar lielu šaujamo bļauj- sievietes –taisni, vīrieši pa kreisi.
- Un jā, man joprojām policija ar saviem XXL ieročiem uzdzen zosādu… (Atcerējos tikko, ka vienu vakaru Pueblā, kad gāju uz klubiņu ar Katy, pie vienas mājas kādas 5 policijas mašīnas ar ieslēgtam zili sarkanajām gaismiņām, savu šaujamaprīkojumu… Es prasu Katy, kas notiek. Viņa saka- ai, nekas, drošvien kāda pārāk traka mājas ballīte… Labi, ka es šeit neesmu rīkojusi ballītes!!! Atgriežoties pie D.F., izkāpām no metro vietā un pie izejas abās ielas pusēs ik pa 4 m policija ar vairogiem, ieročiem… Es jau atkal sabijos… Bet kas notika? Meksikā ir miljoniem ielu tirgotāju, kas tirgo jebko. Teorētiski ir nepieciešama tirgošanas atļauju, bet kā varbūt iedomājies, daudziem šādas atļaujas nav… Tad nu pie tās metro izejas nesenāk ir tirgojušies ar visu pēc kārtas, un kad viņiem tas aizliegts, tad, protams, sākas prostesti, sacelšanās un plēšanās (arī tirgotāju starpā, un reizēm ļoti smagi..) Tad nu tagad, lai ieviestu mieru, ir izvietoti iebiedējoši policisti..uz mani iedarbojas! Lieki teikt, ka tie tirgotāji tagad tirgojas 100 m tālāk…
- Mehiko centrā (Zocalo) atrodas prezidenta pils, katedrāle utt. Bet jauku bilžu uzņemšanai traucēja prostests- saceltas neglītas teltis, kuru jumti lien manās bildēs iekšā. Kas pa protestu? Enerģijas apgāde Mehiko bija valdības pārvaldē, bet pirms nedaudz mazāk kā 2 gadiem, kad energijas infrastruktūras uzturēšana kļuva nerentabla, bez peļņas,šī servisa nodrošinājumu uzņēmās privāta kompānija… Līdz ar to tika atlaisti tūkstošu tūkstoši darbinieki, kas nu jau gandrīz 2 gadus tur protestē.
Tagad mazliet vēl bildes:
Lūk, 15 gadu jubilāres savās svinībās:
Un vēl mazliet no D.F.:
Es nezinu, kā lai ataino pilsētas milzīgumu… Šis ir no 42. stāva, uz visām pusēm nebeidzamas gaismiņas…
Un krāsas, krāsiņas..
Un Eva!
OK. Tātad tas mazs ieskats manā vienas dienas izbraucienā uz Meksikas galvaspilsētu. Vienai dienai OK, it sevišķi bija jauki satikt Vinetu ar Rubenu. Bet kā pilsētai, kur uzturēties dotu priekšroku citām vietām, kur esmu pabijusi šeit.
un 7dien pēc 3h pasauļošanās ar domu- tak nevar braukt uz LV bez saulītes- esmu sarkana kā Meksikas karoga labā puse.
Un , protams, pēc šādas sauļošanās ir vislabākais laiks, lai ietu bildēties priekš vīzas. Ieeju, hmm, ta teikt fotosalonā, jautāju, vai puisis bildē arī pases bildes. Viņš atbildēja apstiprinoši un teica, lai sēžos. Apsēžos, viņš jautā: Horizontāli vai vertikāliu? Es saku- kā? vertikāli! kā pases foto.. tad viņš jautā: vai pilnā augumā? Es domāju…?!?… pases foto takš!!! Tad nu nosēdināta priekšā palagam, tiku bildēta.. Pēc 20 min nācu pakaļ bildei, bija piestrādājis fotoshopā tā, lai neesmu sasrkana, bet gan bēša un tāda nedsudz paplūdusi 
Vakarpusē ar Katy un viņas tanti braucām uz netālo ciematiņu- San Nicolas- kur bija svinības pa godu ēdienam “chile en nogada”, par kuru nesen jau rakstīju. Tātad ciematiņa centrā bija daudz stendiņu-viens pie otra-, kur tirgoja chiles. Pasākuma izskaņā tiks paziņots uzvarētājs (pieļauju, ka tas, kurš samaksā vislielāko summu rīkotājam- Mexican style). bet jebkura gadījumā- es tiku pie garšīgas chiles, un nopirku arī līdznešanai vienu rītdienas pusdienām,
Laikam jātaisās gulēt, lai rīt mostos un teiktu- nākamnedēļ tiekamies???
Bučas un mīļi sveicieni!!!
Eva
trešdiena, 2011. gada 10. augusts
1. kopsavilkums
Tuvojas, tuvojas tas brīdis, kad es atgriezīšos tur, no kurienes sāku- Pueblas lidostā- lai dotos mājās! Ļoti gaidu un tajā pašā laikā izbaudu atlikušo šeit- Meksikā.
Pavisam noteikti varu teikt, ka piedzīvots, iepazīts daudz… Tātad, ko es esmu izdarījusi pēdējo 7 mēnešu laikā?
- Uzrāpusies vulkāna La Malinche (>4000m)
- Nonirusi Karību jūras dzīlēs
- Apēdusi vismaz 30 ananasus
- Pagaršojusi gurķu/citronu sulu, saldējumu ar sāli un ananasu sulu, zupu ar banāniem, mērci no šokolādes, rozīnēm, tortillām, čili, tomātiem, riekstiem utt, kukurūzas pelējuma sēni, alu ar salsām, chilli, sāli un citronu sulu, un visādus citus brīnumus…
- Satikusi 7 latviešus Meksikā
- ievērojami uzlabojusi savas spāņu valodas zināšanas (un aizmirsusi pārējās valodas)
- dzirdējusi, kā iPhone tiek saukts par “ai’taš” (šķiet, mēģinot teikt iTouch), and share tiek izrunāts kā “šare”, piedevām “sheet” vieta google tulkotājā raksta “shit”
- aizbaukusi ar nepareizajiem autobusiem 2 reizes, kas patiesībā ir labs score
- dejojusi uz skatuves vienā no Meksikas slavenākajiem klubiem
- dzirdējusi apmēram 600 reizes vārdu “cool” to 45 dienu laikā, kamēr mans austriešu koleģis bija šeit. (T.i., apmēram 13 reizes dienā, bet ņemot vērā, ka ar viņu pavadīju kopā tikai 30 min no rīta un 30 vakarā ceļā uz darbu un atpakaļ, un stundu pusdienlaikā… tad tas bija pietiekami!!!)
- atjaunojusi kontaktus ar cilvēkiem, ar ko ilgi nebiju sazinājusies, bet tajā pašā laikā ir noticis arī pretējais
- iepazinusi un novērtējusi cilvēku uzvedību šeit, un sapratusi, ko no tā visa vēlos mācīties un ko nē
- iemīlējusi latīņu mūziku
- gatavojusi ēst mājās (pusdienas/vakariņas) apmēram 10 reizes… būšu izlaidusies
- satikusi 5 kursabiedrus- 2 ciemojās Pueblā, pārējos satiku ASV
- uzbrauksui Empire state building
- iepirkusies 5.avēnijā
- iemācījos daudz ko darbā, kaut arī reizēm jutos tā, ka ne uz priekšu, ne uz atpakaļu
- piedalījusies meiteņu ballītē Cēsīs caur skype, saskandinot tequilas glāzi
- skaidrojusi n-tajiem cilvēkiem, ka Latvija nav Lietuva, ka Latvija neatrodas netālu no Indonēzijas, ka krievu valoda nav mūsu dzimta valoda, un ka latv. valooda ir unikāla.. un ka mums ir gan puķes, gan gurķi, bet nav pingvīni
- ēdusi kartupeļus apmēram 4 reizes, ne vairāk.. man šķiet, ka šeit tie garšo pēc zivīm
- aizsūtījusi uz mājām 20 kg ar mantām
- mana āda mani ir pametusi mani apmēram 5 reizes
- apēdusi cūkas ādu domādama, ka tas ir kaut kāds nezināms dārzenis
- izņēmusi savu pirmo čeku bankā
- atbildējusi neksaitāmas reizes JĀ, kaut gan man nav bijusi ideja par to, ko man jautā
- sapratusi, ka Latvijā īsti nav par ko sūdzēties.. šeit minimālā alga ir mazāk kā 2.50 Ls dienā
- izlasījusi daudz rakstus par šausmās, kas notiek citviet Meksikā
- palikusi pa nakti mājās, kur neviens nebija bijis 1 gadu. Pirms līdu gultā, man saka: “Pārbaudi, vai nav kādu dzīvnieku palagos.” Bija pāris beigtu zirnekļu..saucas- arlabunakti!
- sailgojusies ļoti pēc visiem mīļajiem Eiropā!
Noteikti, ka šo varētu vēl turpināt…
pirmdiena, 2011. gada 1. augusts
Tāds meksikāņu sapņu namiņš…
Viena no lietām, kas man vienmēr saistīsies ar Meksiku, ir krāsas.. VISUR. Apģērbā, māju apdarē, rokdarbos, mašīnās, visur… Lūk, lielisks piemērs- vai nebūtu skaista tāda brīvdienu māja?
Pārsvarā visas dekorācijas ir rokudarbi, ko pārdod katrā tirdziņā. Kā Tev patīk? It kā tik pilns ar vis kaut ko, bet pat nešķiet, ka ir pa daudz. Varjaubūt, ka esmu pieradusi. Jebkura gadījumā, šī māja ataino Meksikas sajūtu, krāsas, un veidolu…
Tuvākajās dienās uzrakstīšu, kā gāja brīvdienās! čaviņa pagaidām!
Eva
Abonēt:
Ziņas (Atom)