Iezīmes

piektdiena, 2011. gada 25. februāris

Meksika pa daļiņām

5nedēļa šeit paskrējusi nemanot- patiešām!

vispār tikai vakar, braucot mājās no darba, sēžu busiņā un galvā pēkšni- Eva, tu esi Meksikā! vajadzēja 5 nedēļas līdz saprastu, un pat nezinu, vai esmu sapratusi 100%.

mazliet par atklajumiem šonedēļ:

1. Meksikā nav PVN pārtikai un dzērieniem.. Mani gan brīdināja, lai neizpļāpājos, ka Latvijas iedzīvotajiem tā nav mīļākā tēma.. bet ta nu tas ir- un ne tikai augļi, dārzeņi, piena produkti ir bez PVN- arī jogurti, šokolādes, cepumi un viss pārējais, kaut arī nav pirmās nepieciešāmības prece... Parastais PVN ir 16%.

2. Aptiekās šeit var nopirkt ne tikai zāles, šampūnus, kurpju tīrāmos un trauku mazgājamos.. bet arī saldumus, sieru, augļus, gaļu.. un, jā, arī alkoholu!

3. Runājot par Brazīliju.. vai Tu spēji iedomāties, ka Brazīlija nepārspīlējot ir 2x dārgāka kā Austrija?! Viens austriešu kolēģis, kurš šobrīd ir Brazīlijas filiālē stāstīja, ka dzīvot Sao Paulo ir super, tik ļoti dārgi... Par mazu apartamentu maksājot 2000 EURO mēnesī! Ipad, kas Austrijā maksā 600 EURO, tur ir 1200 EURO.. Es jautāju- kā, vai tad tur tik daudz pelna? Nē, nepelna... Nezinu, kā tur tā situācija tāda izveidojusies.

4. Mazliet smmieklīgi- vakar beidzu darbu, eju uz autobusu, dzirdu būkšķi. Laikam 2 mašīnās nedaudz sabuksējās- pirmās mašīnas šofere momentā leca āra no mašīnas un skrēja pie otra auto.. Tik viņa aizmirsa apstādināt savējo mašīnu..tā nu mašina turpināja braukt, tik bez šofera! Tad nu šī nabadzīte skrēja atpakaļ uz savu mašīnu un leca iekšā, lai apstādinātu! :D
Un starp citu, šovakar, kā gāju pie loga,lai aiztaisītu ciet, tā BUMS BUMS BUMS BUMS, četras mašīnas bariņā.. Ne traki, bet tik un tā kādas 4 policijas mašīnas bija klāt 2 minūšu laika, kas, patiesībā, manuprāt, ir ātri!

5. Nedaudz par pārtiku- ceturtdien pusdienās jautāju viesmīlim, lai iesaka kaut ko, kas nav ass. Tan nu tiku pie "chimichangām". Kaut kas līdzīgs Provinces dārzeņu rullīšu mīklai ar dažādiem pildījumiem- viens ar biezpeinu, viens ar sieru un kaut ko zaļu, kas izskatījās kā sauja noplūkta pļavā ar kaut ko (bet garšīgi), un trešais- hmm, ja viņam tas neskaitās pikants, tad kas gan cits? Atkal ēdu un svīdu! :D
Un sodien sieviete/meitene, kas mani vienbrīd apaklpoja bija manā augumā, kad es SĒDĒJU! Tas tā, lai varat iztēloties, cik reizēm šeit es esmu gara, un, cik pārējā laikā, es joprojām esmu gara šeit..

6. Viendien darbā biju iegrimusi manā mīļajā grāmatvedības pasaulē, kad pienāk Carlos un jautā, vai esmu ļoti aizņemta. Nu ļoti neesmu.. Vai AUTOCADā māki rīkoties? Nē, nekad mūžā neesmu neko tādu darījusi, bet zinu, kas tas ir. :D Noe Tev parādīs, Tev Brazīlijas projektam jāpastrādā.. Nu labi...... Skypa sazvanījos ar to pašu austriešu puisi, kurš sobrīd Brazīlijā- bija lieliska iespēja atkal iekustināt savu vācu valodu. Pēc tam spāniski tiku iepazīstināta ar cementa ražošanas procesa attēlojumu Autocadā.. tici vai nē, bet man tas likās interesnti! Tā nu pēc tam saņēmusi īsu apmācību ķēros klāt- man gan nebija jārasē vai jāražo cements tur, bet tik un tā patīkami bija iemēģināt spēkus tajā programmā- un veiksmīgi!!! :)

7. Ejot mājās vienmēr eju garam tādam aizaugušam pleķītim, kur vienmēr tāda dīvaina skaņa ik pa laikam.. nevarēju nekad saprast- vai vējš zaros vai kas.. aizvakar ieraudzīju, ka kaut kas tur skrien.. un pēc skaņām- ne viens vien.. nevarēja saprast- vai pele, vai kurmis vai kaut kāds meksikāņu skrienošais kaktuss.. tagad ar mazu līkumiņu...




Un Un un, tieši pēc pusgada būšu ceļā uz mājām.. jau tagad viens skaidrs- balle būs īstā meksikāņu stilā!! Musica mexicana, tequila, tortillas y mas que ademas... Un es pēc jums ilgojos tik ļoti, ka jau tagad galvā iešaujas domas atrakcijām, jautrībam un kam tik ne vēl. Tā nu laika gaitā padalīšos ar plāniem- lai esi gatavs!!! :)

svētdiena, 2011. gada 20. februāris

šodien-tieši 1 mēnesis



piecas darba dienas paiet ātri, 2 brīvdienas aizskrien nemanot!

Vakardien kārtējais lieliskais gājiens uz tirdziņu. Priekšstatam: 2kg manadarīnu- 45 sant., 2 kg mango- 65 sant., nomizots ananass- zem 1 Ls... utt. Rīt brokastīs būs eksperiments- redzēs, kā garsos papaija. Tāpat arī tirgū pie manis pienāca seniore-tantīte un piedāvā zaļu pušķi- jautāju: "Kas tas tāds??" - spināti. "Cik maksā?" -5 peso! Lai arī nebija ne jausmas, un joprojām īsti nav, ko lai ar viņiem dara, nodomāju, ka tie 5 peso (20-25 sant.) pārdevējai nozīmē daudz vairāk kā man. Stasrp citu, ieliku salātos- vispār neko nejūt- bezgaršīgi, toties būšu stipra, stipra! Tā vismaz tajā multenē bija...

Šodien bija ieplānots doties ar latvieti Aigu iepirkties, bet īsi pirms tam Miguel uzaicināja doties uz futbolu. Izvēle par labu futbolam, kā nekā lielveikals var pagaidīt. Pirmo reizi izmantoju taxi šeit; ņemot vērā, ka benzīns maksā 8 peso/litrā, kas ir apmēram 35 santīmi, es teiktu, ka taxa pakalpojumiem būtu jabūt nedaudz lētākiem.. Bet noteikti mana matu krāsa un rajons, kurā dzivoju nedaudz uzsit cenu. Lai vai kā, bija tā vērts! Pirnmkārt, futbols šeit ir ļoooti populārs. Mājas spēles ir katru 2.nedēļu (jeb katru 15. dienu). Stadions ir lieeels, tajā ietilpst nedaudz zem 50 000 cilvēku. Un galvenais ir tas, ka uz katru spēli tas arī vairāk vai mazāk piepildās!

Miguel ģimenei ir sezonas abonaments; es, pārtopot par senjoru Gabrielu, tiku arī pie brīvas ieejas, izmantojot tā puiša abonamentu. Iedomājies, ģimenei ir sava loža un katru 15. dienu visi kopā, un vēl draugi, dodas skatīties futbolu un klaigāt līdzi pārējiem faniem! Ko es jaunu atklāju- šeit populārs alkoholisks dzēriens uz alus bāzles- "clamote"- alus, tomātu sula un kaut kas no garnelēm... Pagaršoju (protams, PIRMS uzzināju sastāvdaļas). Vispār tās garnenes nejūt, bet tik un tā... Lai vai kā- alus+tomāstu sula man garšo labāk kā alus! :D Un kopumā stadionā atmosfēra tiešam ir patīkama- sievietes, vīrieši, jauni, veci, 80% komandas kreklos- visi kopā atbalsta, dzied un lēkā tribīnēs! Šodien Pueblas komanda uzvarējas "čiapas"!


Pēc tam devāmies pusdienās pie Miguel brālēna- tacco viņa mājas dārzā! Miguel mamma stāstīja, ka pirms 9 gadiem kādā vakarā vīrs iesteizas mājās no pastaigas ar suni un saka- nākat ārā, debesīs ir šķīvītis! smejies vai nē, tici vai nē (es vēl neesmu izdomājusi, ko darīt), bet esot patiešām bijis apmēram 100 metru augstumā kaut kas apaļš, apmēram metru diametrā...

Otra lieta, kas ir patiešām patiesa.. Ir viena vieta Pueblā, kur nezinamu iemeslu dēļ lietas virzās augšup.. Piemēram mašīna cenšas braukt uz leju, bet neizdodas--- tiek virzīta uz augšu..

Un vēl kāds interesants fakts- Popokatepetl- mans aiz-loga vulkans- kļūstot aktīvaks decembrī. Pirms pāris gadiem esot izspļāvis tādus pelnus, ka Pueblā viss bijis
ar pelnu kārtu. (Vulkāns atrodas 1h braucienā ar mašīnu (ne pa tiem labākajiem ceļiem)). Bet vispār, pēdejais izvirdums bijis pirms gadiem 15-20, kops tā laika viņš arī dūmo 24/7.

P.S. Corona is visur- galvenā Pueblas futbola kluba atbalstītāja. Bet kā vari iedomāties- meksikāņi saka, ka tas ir viens no sliktākajiem meksikānu aliem..

piektdiena, 2011. gada 18. februāris

mazliet padomāt


Piecas darba dienas aiz muguras- lieliska sajūta pēc it īpaši rosīgas piektdienas atnākt mājās,zinot, ka priekšā divas dienas atpūtas. :)

Vakar, ceturtdien, 17. 02.2011, apritēja tieši 4 nedēļas kopš esmu šeit, Meksikā. Nevar saprast, vai laiks iet ātri vai ne- no vienas puses teiktu, ka jā, paskat, atkal 5dienas vakars; bet no otras puses, kad iedomājos, ka vēl tik pat, cik ir būts šeit, tik reiz 6 un vēl mazliet- tad šķiet, ka tik ātri viņš nemaz neiet.. Redzēs, vai šeit būs tāpat kā Somijā un AUstrijā, ka tieši pirms prombraukšanas ir vislabākais un aizraujošākais laiks.. Bet vēl par prombraukšanu nē! Tad nu kādi iespaidi šajā nedēļā?

Pirmkārt, redzēju vislaik, bet ievēroju tik šonedēļ- šeit ļoti plaši tiek izmantotas telefonbūdiņas. Viņas gan nav tādas, kā bija Lattelekom kastītes, no kurām zvanījām uz Aldara bezmaksas atsauksmju tālruni.. bet gandrīz uz katra stūra redzu aparātu, kur gan naudiņu, gan vēl "telefonkarti" var ielikt.. Pilnīgi aizmirsies, kā tās kartes sauca..???
Bet pieļauju, ka šis joprojam ir populāri tāpēc, ka patiesībā izmantot mobilos šeit nav nemaz tik lēti. Man gan nav pats izdevīgākais pieslēgums, bet man par izejošo un ienākošo zvanu minūti jāmaksā ap 4 peso, kas ir nedaudz zem 20 santīmiem, Jā, arī par ienākošo zvanu. Starp citu, Telcel, kura pieslēgums ir man, pieder pasaules bagātākajam cilvēkam, kas ir meksikānis. Protams, tas nav viņa vienīgais bizness. Piemēram, es varētu nopirkt viņa firmas telefonu viņam piederošā lielveikalā.. un rēķinu iet maksāt uz viņam piederošu banku.. ja rinda pa garu- tēja viņam piederošā restorānā! Lai vai kā, tieši viņš ir pirmais attīstības valstu pārstāvis, kas nokļuvis pasaules bagātako cilvēku saraksta 1.vietā.. Vēl viens pierādījums Eiropas un ASV dominances kritumā... (Top 10 ietver arī 2 indiešu un vienu brazīļu miljardieri). Tajā pašā laikā ne visi meksikāņi lepojas ar šo faktu- un taisnība ir- ko dod pāris pārbagāti cilvēki, ja patiešām lielākais vairums dzīvo nabadzībā?? ATceros vienu meksikānu draugu sakot, ka Meksikā ir gan pasaules bagātākie, gan pasaules nabadzīgākie cilvēki. Redz, kā strādā Meksikas politiskā sistēma un korupcija..

Runājot par nabadzību- ļoti daudz ciematiņos dzīvojoši meksikāņi tiešām pārtiek tikai no rīsiem, tortillām, taisītām no kukurūzas.. Un bieži vien nav pat dzeramā ūdens- tad tiek novārīts rīsu ūdens.. Rezultāts- kāda senākā pētījumā atklājās, ka šie cilvēki retāk slimo ar dažādām kaulu kaitem- jo ko gan vajag? Piemēram, tortillās ir tik daudz kaļķa, ka kauli stipri, stipri + vēl vitamīni no saules!

Par ēdieniem runājot, šonedēļ atkal nogaršoju ko jaunu- zupu ar banāniem! Kas to būtu domājis, ka garšos tik labi? Agrāk diez vai būtu parakstījusies uz ko tādu. Bet šeit- banāni zupā laikam kartupeļku vietā! :D un jā.. kartupeļus neesmu ēdusi vairāk kā 4nedēļas! Stāv joprojām maisiņā 4 kartupeļi, ko nopirku pirmajās dienās šeit, bet 1) joprojām neesmu tikusi pie pannas, un 2) tiku apziņota, ka šeit kartupeļi galīgi nav tas, kas Eiropā- garsojot ne pēc kā, un , starp citu, arī ir salīdzinoši dārgi!

Un patiešam var just, ka tuvojas aprīlis- karstakais laiks šeit. Ar katru dienu arvien siltaks un siltāks! :)

Tagad laiks Eņģeļu pilsētai, pēc tam- miegam! :)

P.S. Paskaties, cik liels suns! dzīvē ir vēl milzīgāks!

otrdiena, 2011. gada 15. februāris

Septiņas lietas par mani

Interesanti- saņēmu ceļojošo anketu no Katrīnas (http://mytampering.blogspot.com/)!

1. Kas ir pirmā lieta, ko tu iedomājies, kad piecelies no rīta?
Ir divi gadījumi- rītos, kad grūti pamosties, pirmais cenšos izdomāt, kad atkal tikšu gulēt. Bet pēdējā laikā problemās ar celšanos nav- tā kā galvā domas par to, ka priekšā 10 stundu darba diena, kā arī par to, ka jāieslēdz dators un jāsakonektējas ar Eiropu. :)

2. Pirmā lieta, ko tu pamani pretējā dzimumā?
Šeit, Meksikā, pirmais, ko pamanu ir melni mati, brūna āda un auguma garums, jo puiši šeit ir pārsvara īsaki par mani (!! un nevis par manīm :D )!

3. Pirmā lieta, ko ņemtu līdzi uz neapdzīvotu salu?
Pirmā lieta- pelkostīmu; neapdzīvota salai izklausās lieliska priekš brīvdienām. Tā kā nav teikts, ka ta ir pirmā un vienīgā lieta, tad pārējo sakrāmētu pēc tam!

4. Kas ir pēdējais, ko tu apēdi?

Mango!

5. Pēdējais cilvēks, ar kuru tu runāji pa telefonu?

Latviete Agnija. Iekāpu autobusā, zvanīju, lai pateiktu, ka esmu ceļā, un puse autobusa paskatījās uz manīm, visticamāk ar domu galvā- kas ta par valodu???

6. Pēdējā filma, ko tu noskatījies?

Lai gan TV pa vakariem ieslēgts (tā es mācos spāņu valodu), nevienu filmu neesmu noskatījusies, jo vienmēr ātri aizmiegu. Tad nu pēdējā laikam ir Coach Carter, skatīta Latvijā janvārī pēc Kristapiņa ieteikuma., Iesaku arī Tev. Nākamā rindā- šonedēļ skatīšos Eņģeļu pilsētu. :)

7. Pēdējā grāmata, ko tu lasīji?
Izlasītā- sen- Helsinkos- The girl who played with fire- thanks Vija for borrowing! Bet pēdējā lasītā- Accounting for non-accounting students. Darbā sanāk ik pa laikam pasmelties vai atkārtot gudrības...


Esot jāpadod tālāk 3 cilvēkiem, es diemžēl nezinu vai nevaru iedomāties 3 cilvēkus kam ir tipisks blogs, tad nu es sūtu tālāk Kikki, GLudahill (ne gluži blogs, bet nopublicēt var.. :) ) un Agnesei Lācei Austrijā!


P.S nemāku arī uzlikt kā linkus... :D

svētdiena, 2011. gada 13. februāris

jaunas vēsmas citā pasaulē

Buenas noches señores y señoritas!


"el día"- diena, bet "buenos días" tiek teikts tik līdz 12:00, pusdienlaikam. Man tomēr reizēm aizmirstas šī īpatnība un tad nu eju pusdienās, piemēram, pēc 14:00 un saku Buenos días, kas šeit nozīmē vairak vai mazāk "labrīt". Tas tā...

Brīvdienas aizvadītas- sestdien ik nedēļas gajiens uz tirdziņu. šobrīd ir ananasu sezona līdz jūnijam- kāāāādi ananasi!!! mmm... un vēl ko interesaantu redzēju, kamēr sēdeju parciņā. Ieraugu gara mieta galā sēz augšā 4 meksikāņi- sākuma nodomāju, ka varbūt tas ir tas "karuselis", kur uzbrauc augšā un tad krīt lejā.. Nē, izrādās tas ir tradicionāls auglības rituāls vienam ciematiņam, kad apdzied izvēlēto koku no visām 4 debespusēm, zāģē dziedot, vedot uz izvelēto vietu arī apdejo, apdzied, tad ierok bedrē, kurā arī dzīvs tītars un citi ziedojumi.. un tad tie paši 4 vīrieši rāpjas koka galā un atkal dzied un dejo... tad nu es redzēju moderno variantu, kad 4 meksikāņi tikuši gara staba galā, sēž un spēlē mūziku, kā arī pēc tam garās virvēs karājas ar galvam uz leju un joprojām spēlē un griežas- cik sapratu- 13 apļus, kas ir katram mēnesim..


šodien vēl lielākas gastronomiskās izvirtības. Pēc rīta videorandiņa ar Madžu, un virtuālas klātbūšanas Lekringa pēdējā regulārā turnīra spēlē devos uz Pueblas centru satikties ar Agniju ar izvirzītu mērķi- nopirkt nazi.

Tad nu pēc naža iegādes staigājām pa tirdziņiem- šeit ir tik daudz un dažādi nieciņi- tik krāsaini un koši. Katram ciemam ir kāda raksturīga nodarbošanās- vieni piemēram no koka saknēm pin paklājiņus, citi veido māla traukus, kuri tiek berzti ar kvarcu līdz spīd. Otri taisa vara rotaslietas, citi papīra/klīstera skeletiņus. Skeletiņi (saukti par Katrīnām ) šeit vispār ir vesela nodaļa- par godu Visu Svēto laikam tie šeit populāri ļoti, ļoti!

Tātad šodien nogaršoju tequilas+citrona saldējumu- tik labs, patiešām mazliet pēc tequilas, bet ļoti atsvaidzinošs!!! :)

Nākamais- tāds kā shotu bāriņs, kur gan 70-gadīgas tantītes dienas vidū iegriežas pēc glāzītes, gan 20 gadīga latviete, lai izmēginātu visu meksikānisko. Šādas vietiņas nav daudz, bet tradicionālas.

Esot arī tāds kā izaicinājums- izdzert 100 tādus šotus vienā apmeklējuma reizē. Cik sapratu, tad tam kas vēlas mēģināt, nav pat jāmaksā.. Pēdējo reizi 1999. gadā esot viens amerikānis mēģinājis ... līdz galam netika- ātrāk viņš nokļuva slimīcā.. Domāju gan- 100 tādi shoti varētu būt ap 5L! un tie dzērieni(liķierveidīgie) dažādi, piemēram, man bija vīnogu liķieris ar karkades tēju, un iekšā ciedru rieksti.. AGnijai bija kokosriekstu-ananasu.. Vistipiskākais un tradicionālākais esot tāds, kura iekšā siera gabaliņš un rozīne...


Turpinam.. pusdienas- tirgū!!! Es izlemu par labu "cemitai", kas vairak vai mazāk ir burgers. Bija labs pēc tam, kad tika izņemti čili... :) viena gan es nekad neiedomātos iet ēst uz tirgu, jo tomēr tas nav Eiropas standartos.. bet tā kā gāju ar cilvekiem, kas zina ko var un ko nevar- viss OK! tik vistas gaļa šeit tik populāra, ka uz katra stūra tirgū pārdeva veselas vistas(ne dzīvas), un uz galvas viņām vēl bija spalvas...




Vēl.. "pulque".. taisīts no kaut kāda auga (man šķiet, kaktusa) sulas.. nostāvināts, tad uzrūgst līdzīgi kā bērzu sulas.. mazliet ar grādiem- stipraks kā kefīrs, bagāts ar minerālvielām! Tad nu mums deva nogaršot visus- ananasu, riekstu un Nescafe garšas...
Protams, neizpalika bilde ar veikaliņa īpašniekiem!


Tādas te jauniem iespaidiem bagātas dienas- koridori uzrunāja mani viens šīs majas iemītnieks- strāda par policitu- uzdāvināja man no sava atslēgu saišķa Meksikas policijas piekariņu. Tas tā, lai zinot, ka man esot draugs, kas strādājot Meksikas policijā!

Un vel mazliet par iespaidiem runājot..

Vakar gāju pirkt zeķubikses.. Meitenes gan jau zina, ka uz paciņām ir tabula, kur norādīts garums un svars, lai zinātu, kādu izmēru jānem.. tad nu šeit maximalais garums ir 170 cm, un smagums- 70 kg... Tad nu es dabūju zeķubikses izmērā EXTRA GRANDE, un pat nezinu vai man derēs...

Un vel, ielūkojies:
automazgātuve:


uzraksts vēstī : droša vieta jūsu bērniem, kamēr esat darbā.. laikam, bērnu dārzs:


veikaliņs, kas lepni vēstī: SOVIET BOUTIQUE.. drēbes skatloga izskatos tieši tā kā tās Cēsu tirgū... cenas ap 30 Ls! briesmas.. laikam arī šeit Padomju savienības simbols lieliski strādā marketingā...


Un tik un ta- jūtu vēl daudz jauna un nezināma šeit.. :)

piektdiena, 2011. gada 11. februāris

pārdomas sērfojot pa busa beņķi

Šorīt iesēžos autobusā un pirmajā līkumā, kas ir pa 180- grādiem, pēdējā brīdī paspēju pieķerties pie stangas, kaut arī mans dibengals jau bija ļoti tuvu ejas grīdai, tik pēdas bija savā vietā... kas to būtu domājis, ka mani svārki tā slīd uz tā beņķa?? Un piedevām, es biju apsēdusies pirmajā rindā, tā kā visi, kas bija aiz manis, redzēja kā es izmisīgi cenšos nenozemēties un tikt atpakaļ savā sēdvietā :D

Un šodien vēl izdomāju, ka esmu kļuvusi par pastāvīgu un diezgan garlaicīgu klientu savam pusdienu restorānam- katru dienu ierodos pēc 14, pārsvarā pasūtu dienas salātus un krūku ar kādu "ūdeni"- mango, meloņu, arbūzu, apelsīnu vai vel nez kādu.. piebirdinu ar maizes drupačām sevi no kājām līdz galdam, un pat ēdot skatos vienā un tajā pašā punktā :D vislaik šķita, ka arī viesmīlis ir viens un tas pats- šodien tik sapratu, ka tie ir 2 ļoti līdzīgi puiši tai brīdī, kad abi piesteidzās pie mana galdiņa ar 7 sekunžu intervālu. Tik ātri pasūtīju pie pirmā viesmīļa, ka otram, nabadziņam, nekad cits neatlika kā piekārtot maizes groziņa atrašanās vietu uz mana galdiņa ( nu tā apmēram kā Tominš piekārtoja grāmatas uzgalda stūra :P )... Bet lai vai kā, lai cik paredzama pārsvarā es tur esmu, man ir labi- vismaz vēders priecīgs un reizem šokēts, kad tiek izmēģināts kas jauns! :)

un šodien ap 17 sanemu skypā ziņu no kursa biedrene-čau Eva , kā iet?! utt. es saku- vēl mazliet vairāk kā stunda manā darba dienā... viņa saka-haha vina tikko piecelusies, lai ietu uz darbu 6dienā! (viņa ir ķīnā).. tad nu nosmējām,ka mums sanaks sazināties biežak, jo dienas gaisma ir līdzīgos laikos- tik ar dienas atšķirību! :D

Rit dodamies augļu un dārzeņu iepirkumos, kā arī uzrakstam pirmo prakses atskaiti skolai... 7dien jāiet pirkt nazis, savādāk man tik plāns, ka šķiet, ja griezīšu ananasu, salūzīs!


čaviņāāāāāāāāā

ceturtdiena, 2011. gada 10. februāris

Mans Erasmus Somijā, Helsinkos

Mans stāsts būs atšķirīgs. Galvenokārt jau tāpēc, ka mana tā sauktā mājas universitāte nav vis Latvijā, bet gan Austrijā. Pēc Cēsu Valsts ģimnāzijas absolvēšanas pavisam neplānoti sāku turpināt izglītošanos IMC University of Applied Sciences Krems, kas atrodas Donavas ielejā, ļoti skaistā un mājīga pilsētiņā Krems an der Donau, nepilnas stundas braucienā no Austrijas galvaspilsētas Vīnes. Bet šoreiz par manu trešo semestri... Erasmus.

No Latvijas uz Austriju, un tad vēl uz Somiju?

Jau piesakoties studijām Austrijā, zināju par iespēju doties apmaiņas programmā trešajā semestrī. Un kāpēc gan ne? Kaut arī manas mācības Austrijā ir kā viens liels apmaiņas semestris, iespēju iepazīt jaunu valsti, izglītības sistēmu, un, it īpaši, pavadīt lieliski laiku un satikt jaunus cilvēkus garām laist nevar. Salīdzinot ar Latviju, studenti Austrijā iespēju pavadīt semestri ārzemēs izmanto daudz intensīvāk: no mana kursa šobrīd apmēram 50 cilvēki atrodas visdažādākajās pasaules malās, kamēr tik kādi 10 palikuši Austrijā. Es personīgi izvēlējos doties Erasmus, t.i., palikt Eiropā, galvenokārt Erasmus stipendijas dēļ, jo tiem, kas dodas ārpus Eiropas visi izdevumi jānodrošina pašiem. Diemžēl latvieši nav tik spējīgi kā austrieši.


Un kāpēc tieši Somija?

Ilgi svārstījos līdz izlēmu, ka HAAGA-HELIA University of Applied Sciences, kas atrodas Helsinkos, būs mana pirmā prioritāte. Ļoti vēlējos doties uz Spāniju, bet nobijos no mācībām spāņu valodā, jo spāņu valodas studijas uzsāku tik universitātē. Somu valodas nezināšana galīgi neuztrauca, jo zinu, ka Somijā cilvēki lielākoties ir spējīgi komunicēt angļu valodā, kā arī manas studijas Helsinkos ir angliski. Austrijā studēju eksport-orientētu menedžmentu, kā arī ķīniešu un spāņu valodu, tā kā liels pluss tieši šai Helsinku universitātei bija iespēja apgūt abas manas valodas papildus maniem biznesa kursiem, līdz ar to nepieciešamos kredītpunktus iegūstu Helsinkos., tāda veidā nav jāraizējas par to, kur atrast valodu kursus, vai arī kā un kad un par kādu naudiņu lidot uz Austriju, lai nokārtotu valodu eksāmenus. Tā nu 2010. Gada augusta vidū devos uz Helsinkiem, kur būšu līdz decembra vidum. (Mana universitāte piedāvā doties apmaiņa vienu semestri, ja vien students nevēlas veikt „double-degree”).

Mazliet par mācībām

Kursi jāizvēlas pašam; cik zinu, arī latviešu studenti esot apmaiņas programmā savu stundu sarakstu sastāda paši. Tā nu vēru vaļā Excel tabulu un meklēju kursus, kas atbilst lekcijām, kas būs manā mājās universitātē tajā laikā, kamēr es esmu Helsinkos. Diezgan veiksmīgi; vienīgi ķīniešu valoda nebija piedāvāta apmaiņas studentiem, bet, aizrakstot e-pastu skolotājām, nokārtoju arī to. Mana mājas un apmaiņas semestra universitāte akceptēja manis izvēlētos kursus, kas nozīmē, ka visi kredītpunkti tiks pārskaitīti uz Austriju. Tā kā es plānoju nokārtot visus priekšmetus, nekādu problēmu nebūs.
Somijā esot labākā izglītība pasaulē. Iespējams. Salīdzinot ar manu Austrijas universitāti, mācības Helsinkos ir vieglākas- šeit lekcijās pasniegtā informācija ir diezgan vispārēja, toties grupu darbi, projekti, prezentācijas utt. šeit ir populārāki. Var jau būt, ka tādā veidā noslogojums izlīdzinās. Vēl viena atšķirība: Austrijā katrā priekšmetā man ir eksāmens, tas nozīme- aptuveni 12-13 eksāmeni semestrī, un katram rūpīgi jāgatavojas, bet šeit eksāmeni ir ne visos priekšmetos. Ja cilvēki runā, ka Latvijas universitātēs tiek mācīta tikai teorija, tad salīdzinājumam varu pastāstīt, ka Austrijā teorija ir veiksmīgi apvienota ar praktiskiem uzdevumiem, kamēr Somijā teorija ir ļoti reta parādība. Reizēm tomēr pietrūkst teorētiska pamata praktiskiem uzdevumiem.
Tā kā es studēju biznesu, manas lekcijas notiek jaunā, modernā ēkā, kas atrodas Pasilā- viena vilciena pietura no centra. Patīkams fakts- skola piedāvā iespēju printēt 1000 lapas par brīvu-ļoti noderīgi.
Lektori ir zinoši, galvenokārt strādā kāda konkrētā jomā un arī pasniegtie priekšmeti ir saistīti ar viņu profesiju, kā rezultātā skolotājiem ir ievērojama praktiska pieredze, kas palīdz izskaidrot vielu ar reālas dzīves piemēriem.

Cipari: stipendija, apdrošināšana, īre, finanses

Šeit nu jāsaka, ka latviešu studentiem jābūt laimīgiem par savām stipendijām. Zinu, ka mans draugs, kas bija apmaiņas students HAAGA-HELIA UAS saņēma trīsreiz lielāku stipendiju kā es, jo man piešķir stipendiju kā Austrijas studentei. Attiecīgi latviešu students saņem apmēram 900 EUR mēnesī, kamēr es 300 EUR mēnesī.
Protams, nepieciešama apdrošināšana. Sākot studēt Austrijā, pieteicos apdrošināšanai tur, līdz ar to arī būdama Somijā turpinu maksāt ikmēneša 24 EUR Austrijas apdrošināšanas iestādei un vajadzības gadījumā izmantotu savu e-card.
Apmaiņas studentiem noteikti visieteicamākais (lētākais un vieglākais) variants dzīvesvietas meklēšanai ir HOAS. HOAS ir organizācija, kas piedāvā mītnes studentiem Helsinkos. Kā jau var iedomāties, dzīvokļu īrē privāta tirgū ir ļoti dārga Helsinkos. Ir iespējams pieteikties savai istabai dalītā dzīvoklī, vietai dalītā istabā, utt. Es pieteicos savai istabai dalītā dzīvoklī, kas būtu izmaksājis 389 EUR mēnesī, bet tā kā šajā semestrī bija neparedzēti daudz apmaiņas studentu Helsinkos, ne visiem izdevās iegūt kāroto dzīvesvietu. Kad saņēmu piedāvājumu dzīvot dalītā istabā (dalītā Studio apartamentā) un maksāt 266 EUR mēnesī, biju izmisumā. Domāju, ka tas būs- dzīvot ar kādu cilvēku 4 mēnešus vienā istabā. Bet man nebija izvēles- ja noraida HOAS piedāvājumu, tad jāpiesakās no jauna, kas nozīmē vietu gaidītāju rindas galā, kas tālāk nozīmē, kas brīvu vietu vairs nebūs pat teltī. Piekritu. Un vai ziniet? Esmu tikai ieguvēja. Man ir super jauka krievu istabiņas biedrene, ar kuru satieku pārsteidzoši labi. Maksāju ievērojami mazāk kā tie, kam ir sava istaba. Vēl viens bonuss- dalītie Studio apartamenti atrodas Kamppi, tas ir Helsinku centrs. Pārējās HOAS piedāvātās dzīves vietas atrodas ārpus centra, kas nozīme problemātisku un dārgu ceļošanu mājās nakts laikā pēc ballītes centrā.
Helsinki ir dārga pilsēta un Somija ir dārga valsts. Kā jau minēju, mana stipendija ir 300 EUR mēnesī; ar to pietiek lai nosegtu ikmēneša īres un apdrošināšanas izmaksas. Ja Austrijā biju pieradusi, ka ik pa laikam var aiziet uz H&M un nopirkt kaut ko, tad šeit neko citu kā nepieciešamas preces neiegādājos. 20 EUR mēnesī ir jāmaksā par sabiedriskā transporta karti. Tāpat katru reizi, kad vēlos mazgāt drēbes, telefona priekšapmaksas kartē jābūt vismaz 20 EUR, lai varētu samaksāt EUR 1.23 par veļas mašīnas izmantošanu. Tā kā karti var papildināt par minimālo summu 10 EUR, tad katru reizi, kad ir nepieciešamība mazgāt veļu, jārēķinās ar konta palidināšanu par 10 EUR, lai kredīts atkal būtu vismaz 20 EUR. Neesmu gan precīzi aprēķinājusi, cik iztērēju pārtikai mēnesī, bet skolā var paēst garšīgas pusdienas par 1.35 -2.50 EUR. Ejot iepirkties uz LIDL ( lētākais veikals, kā SuperNetto), katru reizi sanāk izdot vismaz 10 EUR- tad ar nopirkto var dzīvot 3-4dienas. Jāpiebilst, ka es gaļu neēdu, un arī Kamppi apartamentos nav cepeškrāsns un saldētava, kas izslēdz iespējamību pirkt picas utt. Ja man prasītu, cik aptuveni iztērēju šeit mēnesī, ieskaitot īri un ballītes, es teiktu- apmēram 600 EUR. Protams, es dzīvoju taupīgi, jo mana stipendija ir tik 300 EUR un pārējo sedz vecāki. Latviešu studentiem, kas saņem 900 EUR mēnesī nekādu problēmu nebūtu.
Runājot par naudas konvertēšanu, naudu vienmēr izņēmu bankomātos. Man ir Unibankas karte, kurā nauda glabājas EUR valūtā, kā arī Austrijas karte. Izņemot naudu no Austrijas kartes nav nekāda komisijas maksa, bet no Unibankas 1.5% no izņemtas summas, minimums Ls 1.50. Somijas bankas karti neuzskatu par vajadzīgu veidot. Naudas konvertēšanā zaudēju katrreiz kādus 8Ls uz 400Ls (pārskaitot no LVL konta uz EUR kontu).



Ir arī jāēd


Kā jau minēju, manā apartamenta nav ne cepeškrāsns, ne saldētavas, ne mikroviļņu krāsns. Visgrūtāk ir izdzīvot bez cepeškrāsns. Kad vien varu, ēdu skolā lētās un garšīgas pusdienas, kas bieži vien iekļauj kartupeļus. Priekš manis tas ir pilnīgi normāli, bet spāņi, franči, itāļi utt. ir šokā- kā var ēst tik daudz kartupeļus!!! Mājās galvenokārt gatavoju kartupeļus, rīsus, makaronus, pankūkas, zupas. Ir kādam ieteikumi, ko vēl iespējams pagatavot bez cepeškrāsns?? Protams, reizēm gadās paciemoties Mc’D’ā vai doties pie manas latviešu draudzenes, kurai ir cepeškrāsns, un gatavot picas. Bet kopumā jāsaka, ka somu virtuve ir visai līdzīga latviešu, tā kā nekādu nopietnu problēmu ar ēšanām šeit nevajadzētu rasties. Es gan neesmu pagaršojusi somu nacionālo ēdienu- maizi pildītu ar zivi. Diemžēl, arī zivs nav mans ēdiens.

Grūtības

Par laimi nesaskāros ar nekādām valodas problēmām, jo Austrijā manas studijas ir angliski. Reizēm gan radās problēmas saprast, ko vēlas pateikt apmaiņas studenti no Spānijas, Francijas utt., jo viņu akcents ir spēcīgs. Piemēram, man saka „the price”, bet es dzirdu „surprise”, vai arī man saka „the beach”, un es dzirdu „the b??ch”. Jautrība garantēta.
Godīgi sakot, arī nekādas citas grūtības man nav radušās. Es domāju, ka tas ir tāpēc, ka jau esot Austrijā esmu pieradusi būt prom no dzimtenes, ģimenes , draugiem. Tāpat arī šeit iepazītie cilvēki kļūst tuvi un uzticami draugi. Protams, ne visi, bet tomēr. Zinu, ka citiem studentiem nav tik viegli- ir gan problēmas ar kursu izvēli, kredītpunktu pārskaitīšanu, ilgam pēc mājās, nesaprašanās ar istabas/ dzīvokļa biedriem, valodu, Somijas ne tik patīkamo rudens un ziemas laiku utt.

Draugi, attiecības, izklaides

Erasmus neapšaubāmi ir lieliska iespēja iegūt draugus visam mūžam. Aizmirsti par viesnīcu īri ārzemēs, tur būs draugi, kas labprāt Tevi uzņems! Es uzskatu, ka ikviens students, kurš dodas apmaiņā, ir gatavs veidot jaunus kontaktus, būs atvērts, draudzīgs. Ko vēl vairāk var vēlēties? Tā kā manā apmaiņas universitātē mēs esam apmēram 200 apmaiņas studentu, ir diezgan nereāli iepazīt visus. Vistuvākais kontakts veidojas ar tiem, ar ko kopā ir lekcijas vai ar tiem, kas dzīvo tajā pašā ēkā. Nacionālās vakariņas, filmu vakari, kopīgas pastaigas, iesildīšanas pirms ballītēm stiprina jauniegūtās attiecības ar katru mirkli.
Helsinki un Somija visai iespējams nav pateicīgākā vieta izklaidēm cenu un gadu ierobežojuma dēļ. Piektdienās un sestdienās labos klubos ieeja bieži vien ir no 20, 22 vai 24 gadiem. Protams, vienmēr ir vietas, kur ielaiž 18 gadīgos. Arī ieejas maksa visbiežāk ir ap 5 EUR. Iespējama arī zemāka, un ievērojami augstāka. Dzērieni maksā arī sākot no 5 EUR. Lielākoties katra klubā atsevišķa maksa (2.50EUR) par jakas nodošanu. Protams, ir pasākumi ,kas rīkoti speciāli studentiem ar zemākām cenām. Patiesība, gandrīz katru nedēļu. Es personīgi apmeklēju visbiežāk šos pasākumus. Vēl viena svarīga lieta, klubi Somijā veras ciet 3:30. Lieki piebilst, cilvēki uz klubiem sāk iet jau pēc 22.
Tāpat arī universitātes studentu padome rīko ceļojumus uz Stokholmu, Rīgu, Tallinu, Lapzemi, Sanktpēterburgu un vēl dažādas aktivitātes, piemēram, sporta dienu, ekskursiju uz „Fazer” fabriku utt.


Tipiska Erasmus studenta diena

Aprakstot tipisku (nevis lieliskāko) dienu es sāktu ar celšanos no rīta, paskatīšanos ārā par logu, cerot ieraudzīt zilas debesis (lai gan drīzāk tās būs pelēkas), ātrām brokastīm, došanos uz skolu uz 1 vai divām lekcijām. Pēc tam tiek paēstas pusdienas skolā, pēc tam došanās mājās pagulēt vēl mazliet. Vakarā savācas draugi kāda apartamentā pirms došanās uz klubiņu. Otrā rīta Facebookā tiek apskatītas bildes no iepriekšējā vakara ballītes.

Šo es neaizmirsīšu...



Mans apmaiņas semestris vēl gan nav beidzies, bet diezgan droši varu teikt, ka vislieliskākais piedzīvojums bija došanās ar 8 apmaiņas studentiem uz ... Latviju- Rīgu un Cēsīm. Jau pirms ierašanās Helsinkos zināju, ka vēlētos aizvest jaunos draugos uz savu dzimteni un parādīt to no labākās puses. Visbiežāk ārzemnieki, pirmkārt, domās, ka Latvija ir Lietuva, un kad sapratīs, ka tā nav, tad arī apzināsies, ka neko nezina un nekas nesaistās ar šo valsti. Tā nu noorganizēju braucienu, kura laikā vienu dienu un nakti pavadījām Rīgā, iekarojot klubiņus un apskatot vecpilsētu. Pēc tam devāmies uz Cēsīm, kur mums bija norezervēta pirtiņa un pēc tam tika iepazīta arī Cēsu nakts dzīve. Visu šo laiku ar mums kopā bija mani latviešu draugi, kuri šo ceļojumu padarīja vēl neaizmirstamāku. Atgriežoties Helsinkos, biju laimīga dzirdot, cik ļoti viņi ir izbaudījuši un iemīlējuši Latviju! Pēc tam Helsinkos kādu laiku visi runāja par lielsikajiem draugiem, manu vecomammu un latviešu vodku. Tapar arī neizpalika stasti par korejieti Chichu, kas pēc 2-dienu balles gulēja sēdus! :)


Ieguvumi pret zaudējumiem

Galvenais ieguvums pavisam viennozīmīgi ir jaunie draugi. To nekad nevar būt par daudz, it sevišķi ja nākotnē plānoju darboties internacionāli. Tāpat arī ir iekrāta pieredze, kā arī attīstīta personība. Kā zaudējumu varu minēt zināšanas, ko būtu ieguvusi šo semestri pavadot Austrijā, savā universitātē.

Ieteikums Tev!

Es gan nedomāju, ka latviešu vidū ir populāri doties uz Somiju apmaiņā, bet ja nu tomēr... Somija ir dārga valsts! Esi gatavs jauniem piedzīvojumiem, draugiem un pārmaiņām! Un noteikti aizved savus jaunos draugos ceļojumā uz Latviju! Tāpat arī piesakies dzīvošanai HOAS apartamentos laicīgi, jo tie, kas piesakās pēc beigu termiņa riskē palikt bez dzīvesvietas. Un... ja vēlies lietot alkoholu šeit, noteikti atved pietiekami daudz no Latvijas vai nodrošinies ar latviešu draugiem, kas Tevi apciemos un papildinās krājumus!

Dzīve pēc Erasmus

Tā kā joprojām izbaudu savu Erasmus laiku, varu tikai minēt kā būs pēc tam... Bet aptuvenas līnijas varu ieskicēt... Ir tāds termins „pēc- Erasmus depresija”. Nezinu vai man būs tai laiks, jo jau janvāra sākumā došos praksē uz Meksiku, bet pavisam noteikti ilgošos pēc jauniegūtajiem draugiem. Bet es zinu, ka pienāks brīdis, kad došos gan uz Beļģiju, gan Spāniju, gan Franciju un vēl un vēl lai atkal ieraudzītu cilvēkus, kas ir ar mani šajā īpašajā laikā...

Eva


Maza atkāpe: 2011. gada 10. februāris

Ir patiešām pēc- Erasmus depresija, lai arī esmu jaunā piedzīvojumu tūrē- ilgas pēc cilvēkiem, kas satikti Helsinkos. Bet, par laimi, ir lieliskas atmiņas, kas liek smaidīt, un arī tiek kalti ciemošanās plāni! :)



Vēl noteikti jāpiemin leģendārā Madžas, Dārtas un Paulas ciemošanās Helsinkos... tas un visas no tā izrietošās sekas ieņem vietu TOP1 blakus Erasmus studentu vizītei Latvijā!

trešdiena, 2011. gada 9. februāris

īsi un ātri



Šodien Evai svētku diena- uzvara cīņā ar nodokļiem!!! yeee, beidzot izsēdēju, izgudroju un tagad zinu kā un kur šie jāsaliek pa vietām manā gramatvedības sistēmā! sajūta kā senāk matemātikas olimpiādēs.. sēdi, sēdi, neredzi ne stariņu tuneļa galā.. un tad pēkšņi nāk apskaidrība! tik laba sajūta!!! bet tas protams nemazina faktu, ka, manuprāt, apmēram pirmie 2 mēneši būs šādu cīninu pilni- kā viena problēma atrisināta, tā uzrodas nākamā.. bet nu nodokļi pagaidam izskatijās un izskatās visnejaukākie :D

un vēl.. sodien pienāk Carlos un saka- uzraksti uz lapinas man savu pilno vārdu.. uzrakstu "EVA MAURINA".
vinš prasa: un otrs vards? un uzvards?
Es saku- man vairak nav! :D
-KĀĀ NAV?? Es domāju, ka Maurina ir tavs otrs vards.
- Nē, ne, tas ir viss, mans vards un uzvards.
-AAAAA, Latvija ir ta??? -
-Nēē, gandriz visur Eiropa ir ta!
-Tad Maurina ir tava tēta uzvārds?
-Un ari manas mammas, man vecakiem ir viens uzvards!
-KĀĀĀ????


utt... Lieta tada, ka spaniski runajošās valstīs pārsvarā visiem ir vismaz 2 vārdi, kā arī 2 uzvārdi- viens no tēta puses, un viens no mammas puses. Kad precās,uzvardi netiek mainiti.

Atceros, ka vienreiz spānu valodas lekcijā spriedam par uzvārdiem. Mūsu profresore bija neizpratnē, kā var sieviete gribēt atteikties no sava uzvārda un pāriet vīra uzvārdā. Viņai tas liekas kā pakļaušanās.. Tā lūk- vel viena neliela atšķirība kultūrās!


sobrīd runajos ar vienu kursabiedru..cik gan dažādās pasaules malās, un dažādas prakses šobrīd ir maniem kursabiedriem... Filipīnas, AAE, USA, Ķīna utt.. Max strādā Raiffeisenbankā, Ņujorkā, Manhetenā, debeskrāpja 16.stāvā.. Es esmu Meksikā, kur viss atšķiras no Somijas par 180 grādiem- šeit ir silts, lēti, un brūni cilvēki...
Lielas kompānijas, mazas kompānijas.. Nopietns, grūts darbs- mazāk grūts darbs.. APmaksāts, neapmaksāts..bet katra prakse ir lieliska pieredze- gan darbam, gan dzīvei! Es gan par grāmnatvedi noteikti nestrādāšu, bet tas ir labs sākums lai ielauztos finansēs!


Tagad jāpatulko rītdienas ēdienkarte- ir doma atkal ko izmēģināt- bet iepriekš labāk iečekošu sastāvdaļas, lai nenotiktu tikšanās ar gaļu! :D

čau!!

otrdiena, 2011. gada 8. februāris

citāda Meksika


Trīs brīvās dienas, un nu jau arī darba diena aizvadīta- tad nu tā-

Es te dzirdu, ka runā, ka Meksikā ziema. Laikam jau- esot Meksikas ziemeļos kārtīgi mīnusi, arī netalajā Veracruzas štatā esot ziemīgs.. Un ja tā piedomā, tad arī pie mums ir vēsāki rīti kā parasti, bet es joprojām jūtos kā vasarā.. 6dien, dodoties augļu un dārzeņu medībās, 3h sanāca pabūt saulīte. Āda laikam šokā saņemt saulītes devu februāra sākumā- 6dienas vakarā biju ar sarkaniem vaigiem, kaut gan es sarkana esmu reti, reti... Un greipfrūti saldi, saldi.. meloni kā arbūzu ar karoti ēdu..

SVētdien latviešu Agnijas un viņas draugu kompānijā skatījāmies Superbowl finālu. Pirmo reizi redzēju, un patiesība pat patika! tik biju pārsteigta, ka tik ilgi notiek spēle, kurai ir 4x15 min, bet kopā savelkas 4h!!!

Vakar satikos ar otru latvieti, kas šeit dzīvo. Viņas stāsts kā filmās.. uz dažam stundam satikts meksikānis pēc tan apciemo viņu Latvijā.. pēc tam ciemošanas Meksikā.. kas pārtop par ciemošanos Latvijā pēc 2 gadiem jau sievas statusā.. :)
Brokastojot ar šo latvieti, saņemu zvanu. man šeit nerādās kas zvana- rādās tik NR, kas man neko neizsaka.. Ar atbildēšanu pa telef,. ir kā ir.. bet Miguel zina, ka ar mani jārunā lēnām, lai saprotu. La comida, Popokatepetl, a la una.. skaidrs- porque no? vamos!
tā nu ap 13 man ieradās pakal Miguel ar savu draudzeni anglieti, un devāmies.. otrā mašīnā Miguel vecāki, māsa un suns TOmijs. Es biju sapratusi, ka dodamies ta kā uz restoranu pusdienās netālu no dūmojošā Popo. Pēc stundas brauciena un normāla iekšu kokteiļa braucot pa bedrēm bijām klāt- ļoti tuvu Popo, salīdzinoši augstu v.j.l- līdz ar to arī daba bija savādākā- es teiktu- gandrīz kā Latvijā- ja vien tā sniegotā vulkāna galotne.. Tad nu tā vieta bija eksotika pašiem meksikāņiem.


Viss bija ļoti jauki, ja neskaita to, ka bija nevis pusdienas restoranā, bet izrādās- pikniks, kas arī būtu bijis un bija ļoti jauki- Miguel vecāki bija sapirkuši visu nepieciešamo in da Mexican style- gaļa, gaļa, gaļa... Tika taisīti tacco... Pirmo uztaisiju sev pati tā nemanot bez gaļas- avokado, cepti sīpoli, salsa... garšīgi! Pēc tam gan sanāca pacīnīties.. man neērti teikt, ka gaļu ne pārāk mīlu, tad nu man uzliek uz šķīvja gaļas gabalu kas 2x lielāks par manu tortillu!!! tagad kādu laiku patiešām gaļu nevēlos, jo ta gaļa pie tam tik ļoti garsoja pēc gaļas!!! āāā


Pēc piknika sakām mājupceļu, iebraucām ļoti skaista vietā- tur dzīvo el padre un viņa hermanos.. es nevaru atrast īsto latviešu vārdu.. bet nu tā kā svēta vieta, kur dzīvo tākā "tēvs" un viņa "brāļi". Patiešām skaisti+ vel bonusā lielisks skats uz Popokatepetl.

Un vakara noslēgumā- las luchas libras- brīvās cīņas! Meksikā tā ir daļa no kultūras. Tur notiek viss tā: Ir cīkstoņi, kas visu laiku braukā apkārt pa Meksiku un noteiktas dienās ir noteiktās pilsētās cīņas. Pueblai tikusi katra pirmdiena plkst 21. Nopērkam biļetes, sameklējam savas sēdvietas "tehnisko cīkstoņu " atbalstītāju pusē. Viss pasākums notiek kā 4 celienos. katrā cēlienā cīnās 2 komandas- katrā pa 3- vieni skaitās "tehniskie", otri "rupjie". Tad nu ari skatītāji sēz attiecīgajās pusēs- vispār tik pat cik interesanti skatīties, kā šiet tur lec viens uz otra no apmalēm, ir arī klausīties kā meksikāņi lamājas un atbalstta savējos! Vienai reizei, lai gūtu iespaidu, bija forši, bet katru pirmdienu mani gan tur nepierunātu iet- 2.5 stundas skatīties kā viņi cīnās (esmu 90% pārliecināta, ka viss ir iestudēts, jo reizēm kāds cīkstonis vienkārsi atspiedies pret ringa malu pat necenšas izvairīties, kad pretinieks nesas virsū)! Bet salto un citus akrobātikus elementus, kā arī vienam otra mētāšanu pa gaisu šie ietrenējuši labi! :D


šodien veiksmīgi pārdzīvota darba diena, ja neskaita, ka mājās braucot iekāpu nepareizā autobusā (nevis netīšām, bet es vienkārši domāju, ka tas arī der..) tad nu, kad sapratu, ka labi nav.. novaktēju UDLU (la Universidad de Las Americas), kas ir netalu no manas mājās.. kurai teritoija ir diezgan milzīga.sarunāju ar policiju, ka man ļaus iziet cari teritoijai (jo tur nemaz ta nevar, ja tur nemācies, tad ja gribi iet teritorijā, tad jāatstāj savs ID pie ieejas policijai, un jāiet āra pa to pašu ieeju, lai atgūtu ID).. bet nu mani ielaida, tad pēc mazas pamaldīšanās pa UDLU, atradu savu izeju, kas tuvak mājai.. un esmu veiksmīgi majas!

čau! ;)

piektdiena, 2011. gada 4. februāris

ieskaties Meksikā




hei hei heiiii,

piektdienas vakars, 5 darba dienas aiz muguras, laiks brīvdienām! tā kā 1dien šeit ir kaut kāda svētku diena- esmu ieguvusi extra brīvdienu, par ko ļoti priecājos- esmu patiešām sagurusi no darba. Un vispār vai vari iedomāties Evu ejam katru dienu pieklājīgi ģērbušos uz darbu??

Vakar ar Miguel, kas ir viena mana meksikāņu draugs draugs (kā rezultātā arī tagad mans draugs) biju spēlēt boulingu- kompānijā ar viņa draudzeni, kas ir angliete (abi iepazinās Urugvajā apmaiņas programmā), viņa māsu, māsas draudzeni utt. Bija interesanti atkal pamētāt bumbu, un es pat nepaliku pēdējā vietā! Mazliet smieklīga situācija bija, kad uz ekrāniņa, virs punktiem, bija uzraksts Fitarron, un es jautaju meitenēm, ko tas spāniski nozīmē.. Que significa "fitarron" en espanyol?... (Mana ideja bija, ka tas varbūt nozīmē "rezultāti" vai kas tāds- viņiem šeit ir daži vārdi, kas pilnībā atšķiras no spāņu valodas, kas lietota Spānijā..) saņemu atbildi, 5 sekundes klusēju, man jautā: entiendes?? saproti? Como Ana, por ejemplo.. Paskatos uz ekrāniņu, manu "Fitarron" nomainījusi "Ana", kuras kārta bija gāzt ķegļus. Redz, izrādās mūsu kompānijā bija Fitarron- kas to būtu domājis ka tāds cilvēkvārds eksistē?!

Vēl- viens puisis (tas pats Diego) piedāvāja doties uz Acapulco- paradīzes pludmali- šajās 3 brīvajās dienās, bet diemžēl neatradās līdzbrauktgribētāji, tā kā palikšu vien Pueblā, kas arī būs jauki- atpūta, pastaigas, augļu tirdziņi, tikšanās ar latvietēm un gan jau vēl kas uzradīsies. Kā arī protams kārtīga izgulēšanās un smadzeņu atpūtināšana :)

Ko vēl varu pastāstīt par Meksiku? Kā zināms, šeit nav 4 gadalaiki- šeit ir sausā un lietus sezona.. Es jau biju sabaidījusies, ka lietus sezonā (jūnijs- oktobris) līs 24/7, bet mani nomierināja..- vairāk vai mazāk katru dienu vienā un tajā pašā laikā kārtīgi nogāzīšot. Tas ir pieņemami. Tagad nav lijis kopš oktobra- viss ir sauss, sauss, un tapēc jau laikam šeit arī nav zaļa zāle, bet tās debesis tik zilas..

Tāpat arī Meksika ir lielākā Coca colas un reliģijas patērētāja pasaulē. Šeit Cola radot atkarību, kā man tika stāstīts. Latvieši, kas ciemojušies Meksikā un iepriekš nekad neesot dzēruši Coca colu, šeit iesākuši un viss.. vajag vēl un vēl. Vidēji gada meksikānis patērē 225 litrus (!!) colas. Un Cola šeit ir pieejama pat vietās, kur nav dzermaias ūdens! Un par reliģiju.. jā, šeit viņi esot ļoti ticīgi, kas tā ari izskatas- ļoti daudz baznīcas, katrā autobusā kāda svētbilde; bet, patiesībā, daudz kas no tā esot tikai ārēji..

Laiks gulēt, laiks izgulēties, rīt no rīta tiekamies skype! YES! Labrīt Tev un arlabunkati man! :)

trešdiena, 2011. gada 2. februāris

Eva Meksikā =japāņi un ķīnieši ārzemēs

reizēm jūtos līdzīgi kā ar fotoaparātu apkārts japānis, kas, atbraucis uz Eiropu, jūtas kā uz citas planētas. Atceros, ka man ar senāk teica, ka korejieši ir no citas pasaules. Laikam katrs varam atrast vietu, kas nebūt nav tāda kā mūsējā- zināmā- mājas.

Vakar pēc darba, lai gan nogurums bija liels, domāju- biju teikusi Diego, kaimiņu puisim, ka iešu uz futbola spēli- būtu nepieklājīgi neiet. Tā nu saņēmos un devos uz UDLA- Universidad de las Americas, ka no manas mājas ir apm 10 min gājienā. Starp citu, tā ir labākā universitāte centrālamerikā vai pat visā latīņamerikā- neatceros; bet tieši tāpēc Cholulā ir tik daudz ārzemnieku. Uni teritorija vienkārši milzīga, visapkārt žogs, un vairakas ieejas- katrā stāv policija, kā arī uzraksts, kas vēstī, ka ieejot jāatstāj savs ID policistam. Tā nu jautāju apsargam, kur ir futbola spēle, jo teritorij tik liela, ka pašai iet un meklēt negribējās... Man teica- pagaidi, noskaidrošu vai ir un kur.. Ta nu 20 min stāvēju aiz žoga, līdz man paziņoja, ka tāda spēle neesot. Ļoti neskumu, gāju mājās ar attaisnojumu, ka būšu bijusi aizgājusi. Zināju, ka spēle noteikti notiek, tik policisti nemāk saorganizēties.

Lai vai kā, vakarā Diego pierunāja aiziet līdz Cholulai, jo 2dienas esot studentu dienas, pie tam vienai beļgu meitenei atvadu ballītē. Tad nu mans labakais izgājiens :D - viena meitene sāk ar mani runāties, iepazīstamiem, viņu saic Priscilla, mani Eva. Apkārt skaļums un viņa man kaut ko saka, īsti nesaprotu ko, tik sadzirdu "seši". Pēc mana KO, viņa liecas klāt, un atkārto- atkal dzirdu "seši"... un es protams iedomājos- varbūt Meksikā, kad iepazīstas ar jauniem cilvēkiem ir jādod 6 bučas uz vaigiem- kas to lai zin-varbūt tas ir tas ko viņa saka!? :D :D Protams.. izrādās, ka viņa teica, ka viņa dzīvo tajā pašā mājā kur es, apartamentā nr 6...

Kad atbraucām atpakaļ mājās, man bija jāiet nogaršot meksikas tequila. Pēc jautajuma, vai man ir sāls un manas apstiprinošās atbildes, devos pakaļ uz savu istabiņu. Kā vēlāk izrādījās, es biju nopirkusi ķiploku sāli, pie tam tādu, kas vai nu mitrumā bijis vai kur, jo no trauciņa āra nebira nekas... tik tā ķiploku smaka :D

Runājot par darbu- pēc prakses vai nu es būšu grāmatvedības ģēnijs vai arī būšu strenčos uz aktīvās atpūtas nomenti! nu laiks gulēt, čau!!!