Šorīt iesēžos autobusā un pirmajā līkumā, kas ir pa 180- grādiem, pēdējā brīdī paspēju pieķerties pie stangas, kaut arī mans dibengals jau bija ļoti tuvu ejas grīdai, tik pēdas bija savā vietā... kas to būtu domājis, ka mani svārki tā slīd uz tā beņķa?? Un piedevām, es biju apsēdusies pirmajā rindā, tā kā visi, kas bija aiz manis, redzēja kā es izmisīgi cenšos nenozemēties un tikt atpakaļ savā sēdvietā :D
Un šodien vēl izdomāju, ka esmu kļuvusi par pastāvīgu un diezgan garlaicīgu klientu savam pusdienu restorānam- katru dienu ierodos pēc 14, pārsvarā pasūtu dienas salātus un krūku ar kādu "ūdeni"- mango, meloņu, arbūzu, apelsīnu vai vel nez kādu.. piebirdinu ar maizes drupačām sevi no kājām līdz galdam, un pat ēdot skatos vienā un tajā pašā punktā :D vislaik šķita, ka arī viesmīlis ir viens un tas pats- šodien tik sapratu, ka tie ir 2 ļoti līdzīgi puiši tai brīdī, kad abi piesteidzās pie mana galdiņa ar 7 sekunžu intervālu. Tik ātri pasūtīju pie pirmā viesmīļa, ka otram, nabadziņam, nekad cits neatlika kā piekārtot maizes groziņa atrašanās vietu uz mana galdiņa ( nu tā apmēram kā Tominš piekārtoja grāmatas uzgalda stūra :P )... Bet lai vai kā, lai cik paredzama pārsvarā es tur esmu, man ir labi- vismaz vēders priecīgs un reizem šokēts, kad tiek izmēģināts kas jauns! :)
un šodien ap 17 sanemu skypā ziņu no kursa biedrene-čau Eva , kā iet?! utt. es saku- vēl mazliet vairāk kā stunda manā darba dienā... viņa saka-haha vina tikko piecelusies, lai ietu uz darbu 6dienā! (viņa ir ķīnā).. tad nu nosmējām,ka mums sanaks sazināties biežak, jo dienas gaisma ir līdzīgos laikos- tik ar dienas atšķirību! :D
Rit dodamies augļu un dārzeņu iepirkumos, kā arī uzrakstam pirmo prakses atskaiti skolai... 7dien jāiet pirkt nazis, savādāk man tik plāns, ka šķiet, ja griezīšu ananasu, salūzīs!
čaviņāāāāāāāāā
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru