citāda Meksika

Trīs brīvās dienas, un nu jau arī darba diena aizvadīta- tad nu tā-

Es te dzirdu, ka runā, ka Meksikā ziema. Laikam jau- esot Meksikas ziemeļos kārtīgi mīnusi, arī netalajā Veracruzas štatā esot ziemīgs.. Un ja tā piedomā, tad arī pie mums ir vēsāki rīti kā parasti, bet es joprojām jūtos kā vasarā.. 6dien, dodoties augļu un dārzeņu medībās, 3h sanāca pabūt saulīte. Āda laikam šokā saņemt saulītes devu februāra sākumā- 6dienas vakarā biju ar sarkaniem vaigiem, kaut gan es sarkana esmu reti, reti... Un greipfrūti saldi, saldi.. meloni kā arbūzu ar karoti ēdu..

SVētdien latviešu Agnijas un viņas draugu kompānijā skatījāmies Superbowl finālu. Pirmo reizi redzēju, un patiesība pat patika! tik biju pārsteigta, ka tik ilgi notiek spēle, kurai ir 4x15 min, bet kopā savelkas 4h!!!

Vakar satikos ar otru latvieti, kas šeit dzīvo. Viņas stāsts kā filmās.. uz dažam stundam satikts meksikānis pēc tan apciemo viņu Latvijā.. pēc tam ciemošanas Meksikā.. kas pārtop par ciemošanos Latvijā pēc 2 gadiem jau sievas statusā.. :)
Brokastojot ar šo latvieti, saņemu zvanu. man šeit nerādās kas zvana- rādās tik NR, kas man neko neizsaka.. Ar atbildēšanu pa telef,. ir kā ir.. bet Miguel zina, ka ar mani jārunā lēnām, lai saprotu. La comida, Popokatepetl, a la una.. skaidrs- porque no? vamos!
tā nu ap 13 man ieradās pakal Miguel ar savu draudzeni anglieti, un devāmies.. otrā mašīnā Miguel vecāki, māsa un suns TOmijs. Es biju sapratusi, ka dodamies ta kā uz restoranu pusdienās netālu no dūmojošā Popo. Pēc stundas brauciena un normāla iekšu kokteiļa braucot pa bedrēm bijām klāt- ļoti tuvu Popo, salīdzinoši augstu v.j.l- līdz ar to arī daba bija savādākā- es teiktu- gandrīz kā Latvijā- ja vien tā sniegotā vulkāna galotne.. Tad nu tā vieta bija eksotika pašiem meksikāņiem.


Viss bija ļoti jauki, ja neskaita to, ka bija nevis pusdienas restoranā, bet izrādās- pikniks, kas arī būtu bijis un bija ļoti jauki- Miguel vecāki bija sapirkuši visu nepieciešamo in da Mexican style- gaļa, gaļa, gaļa... Tika taisīti tacco... Pirmo uztaisiju sev pati tā nemanot bez gaļas- avokado, cepti sīpoli, salsa... garšīgi! Pēc tam gan sanāca pacīnīties.. man neērti teikt, ka gaļu ne pārāk mīlu, tad nu man uzliek uz šķīvja gaļas gabalu kas 2x lielāks par manu tortillu!!! tagad kādu laiku patiešām gaļu nevēlos, jo ta gaļa pie tam tik ļoti garsoja pēc gaļas!!! āāā


Pēc piknika sakām mājupceļu, iebraucām ļoti skaista vietā- tur dzīvo el padre un viņa hermanos.. es nevaru atrast īsto latviešu vārdu.. bet nu tā kā svēta vieta, kur dzīvo tākā "tēvs" un viņa "brāļi". Patiešām skaisti+ vel bonusā lielisks skats uz Popokatepetl.

Un vakara noslēgumā- las luchas libras- brīvās cīņas! Meksikā tā ir daļa no kultūras. Tur notiek viss tā: Ir cīkstoņi, kas visu laiku braukā apkārt pa Meksiku un noteiktas dienās ir noteiktās pilsētās cīņas. Pueblai tikusi katra pirmdiena plkst 21. Nopērkam biļetes, sameklējam savas sēdvietas "tehnisko cīkstoņu " atbalstītāju pusē. Viss pasākums notiek kā 4 celienos. katrā cēlienā cīnās 2 komandas- katrā pa 3- vieni skaitās "tehniskie", otri "rupjie". Tad nu ari skatītāji sēz attiecīgajās pusēs- vispār tik pat cik interesanti skatīties, kā šiet tur lec viens uz otra no apmalēm, ir arī klausīties kā meksikāņi lamājas un atbalstta savējos! Vienai reizei, lai gūtu iespaidu, bija forši, bet katru pirmdienu mani gan tur nepierunātu iet- 2.5 stundas skatīties kā viņi cīnās (esmu 90% pārliecināta, ka viss ir iestudēts, jo reizēm kāds cīkstonis vienkārsi atspiedies pret ringa malu pat necenšas izvairīties, kad pretinieks nesas virsū)! Bet salto un citus akrobātikus elementus, kā arī vienam otra mētāšanu pa gaisu šie ietrenējuši labi! :D


šodien veiksmīgi pārdzīvota darba diena, ja neskaita, ka mājās braucot iekāpu nepareizā autobusā (nevis netīšām, bet es vienkārši domāju, ka tas arī der..) tad nu, kad sapratu, ka labi nav.. novaktēju UDLU (la Universidad de Las Americas), kas ir netalu no manas mājās.. kurai teritoija ir diezgan milzīga.sarunāju ar policiju, ka man ļaus iziet cari teritoijai (jo tur nemaz ta nevar, ja tur nemācies, tad ja gribi iet teritorijā, tad jāatstāj savs ID pie ieejas policijai, un jāiet āra pa to pašu ieeju, lai atgūtu ID).. bet nu mani ielaida, tad pēc mazas pamaldīšanās pa UDLU, atradu savu izeju, kas tuvak mājai.. un esmu veiksmīgi majas!

čau! ;)