6dienas rīts, plkst. 6:00. Cēlos, lai dotos uz Meksikas galvaspilsētu Mehiko (šeit saukta par D. F., kas ir saīsinājums no Districto Federal). Vienīgais, ko zināju par Mehiko pirms došanās, ka tā ir milzīga- viena no pasaules lielakākajam pilsētām- metropolitēna zonā dzīvo vairāk kā 21 miljons cilvēku, kā ari pēc saražotā produkta Mehiko ir 5.ražīgākā pilsēta pasaulē. Ko vēl? Jā, lai uzmanos… esot ļoti bīstami. Un neesot nekā īpaša. Lai vai kā- tik tuvu no manis (2h brauciens autobusā), ka ja reiz esmu Meksikā, ir jāredz arī Mehiko.
Autoostā mani sagaidīja Vineta ar savu meksikāņu puisi Rubenu.Ļoti labi, ja es būtu tikai ar Vinetu, tad pirmkārt, mums būtu jalauza galva kur un kā tikt, kā arī jāuzmanās daudz vairāk. Mazliet par maniem iespaidiem:
- metro ir pārbāzts. Sieviešu drošības dēļ ir iedalītas divas zonas- sieviešu iekāpšana (un atsevišķa vieta arī pašā transportlīdzeklī) un jauktā (sievietes un vīrieši). Tad nu iedomājies.. ieej metro un policists ar lielu šaujamo bļauj- sievietes –taisni, vīrieši pa kreisi.
- Un jā, man joprojām policija ar saviem XXL ieročiem uzdzen zosādu… (Atcerējos tikko, ka vienu vakaru Pueblā, kad gāju uz klubiņu ar Katy, pie vienas mājas kādas 5 policijas mašīnas ar ieslēgtam zili sarkanajām gaismiņām, savu šaujamaprīkojumu… Es prasu Katy, kas notiek. Viņa saka- ai, nekas, drošvien kāda pārāk traka mājas ballīte… Labi, ka es šeit neesmu rīkojusi ballītes!!! Atgriežoties pie D.F., izkāpām no metro vietā un pie izejas abās ielas pusēs ik pa 4 m policija ar vairogiem, ieročiem… Es jau atkal sabijos… Bet kas notika? Meksikā ir miljoniem ielu tirgotāju, kas tirgo jebko. Teorētiski ir nepieciešama tirgošanas atļauju, bet kā varbūt iedomājies, daudziem šādas atļaujas nav… Tad nu pie tās metro izejas nesenāk ir tirgojušies ar visu pēc kārtas, un kad viņiem tas aizliegts, tad, protams, sākas prostesti, sacelšanās un plēšanās (arī tirgotāju starpā, un reizēm ļoti smagi..) Tad nu tagad, lai ieviestu mieru, ir izvietoti iebiedējoši policisti..uz mani iedarbojas! Lieki teikt, ka tie tirgotāji tagad tirgojas 100 m tālāk…
- Mehiko centrā (Zocalo) atrodas prezidenta pils, katedrāle utt. Bet jauku bilžu uzņemšanai traucēja prostests- saceltas neglītas teltis, kuru jumti lien manās bildēs iekšā. Kas pa protestu? Enerģijas apgāde Mehiko bija valdības pārvaldē, bet pirms nedaudz mazāk kā 2 gadiem, kad energijas infrastruktūras uzturēšana kļuva nerentabla, bez peļņas,šī servisa nodrošinājumu uzņēmās privāta kompānija… Līdz ar to tika atlaisti tūkstošu tūkstoši darbinieki, kas nu jau gandrīz 2 gadus tur protestē.
Tagad mazliet vēl bildes:
Lūk, 15 gadu jubilāres savās svinībās:
Un vēl mazliet no D.F.:
Es nezinu, kā lai ataino pilsētas milzīgumu… Šis ir no 42. stāva, uz visām pusēm nebeidzamas gaismiņas…
Un krāsas, krāsiņas..
Un Eva!
OK. Tātad tas mazs ieskats manā vienas dienas izbraucienā uz Meksikas galvaspilsētu. Vienai dienai OK, it sevišķi bija jauki satikt Vinetu ar Rubenu. Bet kā pilsētai, kur uzturēties dotu priekšroku citām vietām, kur esmu pabijusi šeit.
un 7dien pēc 3h pasauļošanās ar domu- tak nevar braukt uz LV bez saulītes- esmu sarkana kā Meksikas karoga labā puse.
Un , protams, pēc šādas sauļošanās ir vislabākais laiks, lai ietu bildēties priekš vīzas. Ieeju, hmm, ta teikt fotosalonā, jautāju, vai puisis bildē arī pases bildes. Viņš atbildēja apstiprinoši un teica, lai sēžos. Apsēžos, viņš jautā: Horizontāli vai vertikāliu? Es saku- kā? vertikāli! kā pases foto.. tad viņš jautā: vai pilnā augumā? Es domāju…?!?… pases foto takš!!! Tad nu nosēdināta priekšā palagam, tiku bildēta.. Pēc 20 min nācu pakaļ bildei, bija piestrādājis fotoshopā tā, lai neesmu sasrkana, bet gan bēša un tāda nedsudz paplūdusi un tad es iedomājos..hmm, nez vai pases foto der, ka esmu krekliņā ar lencītēm?! Ceru, ka tas netraucēs vīzai…jo galīgi neiedomājos, ka vajadzētu paņemt kādu džemperi… kā nekā, ārā beidzot atkal ir VASARA! Ja nu kas, nākamnedēļ iešu meklēt citu…
Vakarpusē ar Katy un viņas tanti braucām uz netālo ciematiņu- San Nicolas- kur bija svinības pa godu ēdienam “chile en nogada”, par kuru nesen jau rakstīju. Tātad ciematiņa centrā bija daudz stendiņu-viens pie otra-, kur tirgoja chiles. Pasākuma izskaņā tiks paziņots uzvarētājs (pieļauju, ka tas, kurš samaksā vislielāko summu rīkotājam- Mexican style). bet jebkura gadījumā- es tiku pie garšīgas chiles, un nopirku arī līdznešanai vienu rītdienas pusdienām,
Laikam jātaisās gulēt, lai rīt mostos un teiktu- nākamnedēļ tiekamies???
Bučas un mīļi sveicieni!!!
Eva
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru