Tuvojas, tuvojas tas brīdis, kad es atgriezīšos tur, no kurienes sāku- Pueblas lidostā- lai dotos mājās! Ļoti gaidu un tajā pašā laikā izbaudu atlikušo šeit- Meksikā.
Pavisam noteikti varu teikt, ka piedzīvots, iepazīts daudz… Tātad, ko es esmu izdarījusi pēdējo 7 mēnešu laikā?
- Uzrāpusies vulkāna La Malinche (>4000m)
- Nonirusi Karību jūras dzīlēs
- Apēdusi vismaz 30 ananasus
- Pagaršojusi gurķu/citronu sulu, saldējumu ar sāli un ananasu sulu, zupu ar banāniem, mērci no šokolādes, rozīnēm, tortillām, čili, tomātiem, riekstiem utt, kukurūzas pelējuma sēni, alu ar salsām, chilli, sāli un citronu sulu, un visādus citus brīnumus…
- Satikusi 7 latviešus Meksikā
- ievērojami uzlabojusi savas spāņu valodas zināšanas (un aizmirsusi pārējās valodas)
- dzirdējusi, kā iPhone tiek saukts par “ai’taš” (šķiet, mēģinot teikt iTouch), and share tiek izrunāts kā “šare”, piedevām “sheet” vieta google tulkotājā raksta “shit”
- aizbaukusi ar nepareizajiem autobusiem 2 reizes, kas patiesībā ir labs score
- dejojusi uz skatuves vienā no Meksikas slavenākajiem klubiem
- dzirdējusi apmēram 600 reizes vārdu “cool” to 45 dienu laikā, kamēr mans austriešu koleģis bija šeit. (T.i., apmēram 13 reizes dienā, bet ņemot vērā, ka ar viņu pavadīju kopā tikai 30 min no rīta un 30 vakarā ceļā uz darbu un atpakaļ, un stundu pusdienlaikā… tad tas bija pietiekami!!!)
- atjaunojusi kontaktus ar cilvēkiem, ar ko ilgi nebiju sazinājusies, bet tajā pašā laikā ir noticis arī pretējais
- iepazinusi un novērtējusi cilvēku uzvedību šeit, un sapratusi, ko no tā visa vēlos mācīties un ko nē
- iemīlējusi latīņu mūziku
- gatavojusi ēst mājās (pusdienas/vakariņas) apmēram 10 reizes… būšu izlaidusies
- satikusi 5 kursabiedrus- 2 ciemojās Pueblā, pārējos satiku ASV
- uzbrauksui Empire state building
- iepirkusies 5.avēnijā
- iemācījos daudz ko darbā, kaut arī reizēm jutos tā, ka ne uz priekšu, ne uz atpakaļu
- piedalījusies meiteņu ballītē Cēsīs caur skype, saskandinot tequilas glāzi
- skaidrojusi n-tajiem cilvēkiem, ka Latvija nav Lietuva, ka Latvija neatrodas netālu no Indonēzijas, ka krievu valoda nav mūsu dzimta valoda, un ka latv. valooda ir unikāla.. un ka mums ir gan puķes, gan gurķi, bet nav pingvīni
- ēdusi kartupeļus apmēram 4 reizes, ne vairāk.. man šķiet, ka šeit tie garšo pēc zivīm
- aizsūtījusi uz mājām 20 kg ar mantām
- mana āda mani ir pametusi mani apmēram 5 reizes
- apēdusi cūkas ādu domādama, ka tas ir kaut kāds nezināms dārzenis
- izņēmusi savu pirmo čeku bankā
- atbildējusi neksaitāmas reizes JĀ, kaut gan man nav bijusi ideja par to, ko man jautā
- sapratusi, ka Latvijā īsti nav par ko sūdzēties.. šeit minimālā alga ir mazāk kā 2.50 Ls dienā
- izlasījusi daudz rakstus par šausmās, kas notiek citviet Meksikā
- palikusi pa nakti mājās, kur neviens nebija bijis 1 gadu. Pirms līdu gultā, man saka: “Pārbaudi, vai nav kādu dzīvnieku palagos.” Bija pāris beigtu zirnekļu..saucas- arlabunakti!
- sailgojusies ļoti pēc visiem mīļajiem Eiropā!
Noteikti, ka šo varētu vēl turpināt…
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru