Neskatoties uz to, ka šodien dabūju fotogrāfēties gan ar aptiekāru, kurš man uzdāvināja mango, gan ar vienkārši bariņu meksikāņu uz ielas, interesantākais sekoja, kad, apsēdusies uz soliņa, sāku lasīt Eņģeļus un dēmonus… Pēc tam, kad 3 reizes meksikāņu puisis bija nostaigājis man garām, viņš pienāca klāt un angliski jautāja: “Vai Tu runā angliski?” –OF COURSE, Protams!!! “Lieta tāda, man ļoti gribas uzlabot savu angļu valodu, un man ļoti gribētos ar kādu parunāt angliski.. varbūt mēs varam parunāties... utt.” – jā.. protams. (Man šodien bija labs garīgais!) “Tātad vai es drīkstu apsēsties uz šī soliņā"?” –Jā.. protams..
Tā nu mēs runājām par to, kā man patīk Meksika, kā man kaitina neizglītotie puiši uz ielām ar saviem “gudrajiem” tekstiem, par pārtiku, izglītību utt. Tas tā.. Bet kas mani ļoti pārsteidza?! Šis laikam atkal iet zem temata Meksikāņu džentlmeņi. Pēc tam, kad viņš man izstāstīja, ka februārī izšķīries no savas draudzenes, un ka viņam interesē, kā ir būt attiecībās ar kādu no citas kultūras (un esmu diezgan pārliecināta, ka tas nebija vērsts uz mani), aizsākās runa par puķēm, serenādēm un mīkstajiem lācīšiem. Vai spēj iedomāties, ka liela daļa meksikāņu puišu savām meitenēm dāvina ziedus apmēram 2 reizes nedēļā? Papildus tam -konfekšu kastes vai mīkstie lācīši.. un viņš pat esot reiz dziedājis serenādi savai meitenei zem balkona mariachi pavadījumā ( mariachi- tipiski meksikāņu muzikanti)..Redz, izrādās serenādes nedzied tikai meksikāņu seriālos… Un kad es pārsteigta jautāju, vai viņš zina citus puišus, kas dara tāpat, viņš atbildēja JĀ. Kad es teicu, ka Eiropa gan tā nenotiek, ka lielākoties puiši dāvina ziedus meitenēm uz svētkiem, tad viņš izbrīnīts man nopietni vaicāja: “Kāpēc???? Jums Eiropā puķes nav???” Tad es sāku smietos un teicu, ka “ir jau gan, vienkārši pie mums ta nenotiek. Un ka meitenēm liktos traki, ka puisis sāktu nest viņai uz skolu rožu klēpi (aha, tā arī notiek)…”
Es nezinu kā ar mums eiropietēm ir. Man jau šķiet, ka es ilgāk pa divām nedēļām tādu puisi neizturētu.. jauki, ne jauki, bet kas par daudz, tas par skādi. Kā jau teicu: “Pie kā ir pierasts, tas ir labi!”
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru