Reizēm ikdienā novērojot, redzot, vērtējot, iepazīstot, izbaudot utt. prāta iešaujas doma- bet tur tas ir tā, bet citur tā.. Tad nu nedaudz no manas pieredzes- Latvija, Austrija, SOmija, Indonēzija, Malaizija un Meksika dažādos aspektos.
Lidojot uz...
Latviju-pirmais jau pašsajūta-mājas, es nāku! Bet galvenā atšķirība ir tā, ka Airbaltic neko nepiedāvā pasažieriem pa brīvu. Tāpat arī Airbaltic ir viena no retajām aviokompānijām, kur drošības instrukcijas tiek demonstrētas dzīvajā! Pie tam ļoti sinhroni.
Somiju- mani pārsteidza lidmašīnas izmērs- laikam jau tāpēc, ka reisi uz SOmiju ir vismaz 5x dienā, katrā lidojumā vien vietas ap 40 pasažieriem.
Austriju- kas ir tipiski Austrijai? Lielais pārīšu skaits, kas sastāv no korpulenta veča un blakus jauna, pārcepinājusies beibe... Bieži vien sarunas viņu starpā krieviski. Ja maršruts ir no Vīnes uz Rīgu, tad pie sāniem meitenei būs n-tie iepirkumu maisi. Un ne no tiem lētākajiem veikaliem. P.S. Vīnes lidosta pagaidām ir viena no divām, kur esmu bijusi UN kur ir McDonalds! (Un arī internets pa brīvu)
Meksiku-ne vienam vien pasažieriem galvā kovboju cepure un kājās kovboju zabaku- gluži kā filmās. Ierodoties Meksikā-izkāp no lidmašīnas un priekšā vīrieši tērpušiem armijas tērpos un rokās šaujamie- tādi īstie un lielie... Nacionālajos reisos Meksikā tequila ir iekļauta on-board servisā!
(Uz Ameriku)- pat lidostā jūtams amerikāņu dzīvesveids- patiešām resni cilvēki, visas ēstuves sastāv no burgeriem, virtuļiem, saldējumiem, kolām un fantām.. Arī amerikāņu howāāājūūūdūūin'? ir tieši laikā :)
Indonēziju-Lidojot ar Emirates lidmašīnām..ui..tā vien ir īpaša pieredze. Ekonomiskā klase pārspēj daudzu citu aviokompāniju biznesa klases. Var redzēt, ka stjuartes ir patiešām īpaši apmācītas, pasniegtais ēdiens ir tāds, ka man neīsti- es neesmu no tiem, kam garšo, piemēram, tas un tas pagatvots kaut kādā tur nezinu īpašā mongoliešu gaumē ar gaļu tādā un tāda kokosa mērcē un vēl nez kas! Bet dzērienus pa brīvu visa lidojuma garumā gan izbaudīju!
BET-visšokējošakais, jeb nepierastākais- aizpildot vīzas pieteikuma lidmašīnā- uz lapiņas lieliem burtiem- "narkotiku ievešanā valstī tiek sodīta ar nāves sodu."
Tāpat arī ierodotes garā rinda pēc vīzas..kad lodziņš sasniegts- dzirdu jautajumu- "Vai tu esi Britnija Spīrsa??" Pēc mana NE, sieviete jautā atkal : "Tad viņas māsa??" Tā ir, kad bēši cilvēki tur ir retums-visi laikam pēc Britnijām Spīrsām izskatās :) Vēl pirmais, ko izjūt ielidojot Indonēzijā- mitrais gaiss,. Patiešām jūt, ka grūtāk elpot.
Malaiziju-tāpat kā uz Indonēziju- iebraukšanas kartīte brīdina par nāves sodu, ja tiek ievestas narkotikas... Patīkama pārmaiņa pēc Indonēzijas ir mazliet attīstītāka infrastruktūra, kā arī salīdzinoši svaigais gaiss! Malaizija sagaida arī ar vairāk uzrakstiem un zīmēm ķīniešu valodā...
Satiksme
Īsumā- Indonēzija ir pilna, pilna ar močiem, rolleriem un tamlīdzīgiem izstrādajumiem uz 2 ratiem! Taurēšana dzirdama 24/7. Autobusus neiesaka priekš ārzemniekiem, brauciens taxī 15 min maksā ap 1Ls. Labāk gan uzzvanīt viesnīcas recepcionistam, lai viņš izstāsta taxistam, kur jābrauc, savādāk šoferis "meklēs", kur īsti ir tā adrese, ko jautāji un brauciena cena tik pieaugs... Vispār Indonēzijā transporta infrastruktūra ir ļoti zemā līmenī. Laivu ar diviem sšoferiem izīrējām pa 50 EUR aptuveni, lai dotos uz saliņu.. Kad pusceļā beidzās degviela, sēdējām un gaidījām, kad burā iepūtīs vējš...
Gan Indonēzijām, gan Malaizijā mašīnas pārvietojas pa ceļa kreiso pusi. Lidz ar to gan šoferis sēž otrā pusē, gan arī autobusam pasažieru durvis ir ne tur, kur pierasts.. Tad nu vienreiz, kad kārtīgi uzlija, skrējām uz autobusu,,.un aizmirsās, ka iekāpšana pa otru pusi...
Somija- protams, cenas. Somijā atrodas arī visaugstak ziemeļos atrodošā metro stacija pasaulē- Mellunmaki- kur dzīvo foršā somu meitene Laura. Tapat arī Helsinku metro ir kā bērnu spēlītes salīdzinoši ar Madridi, Vīni , Prāgu utt. Tikai viena līnija, tā kā pabisam vienkārši.. Daudziem ārzemniekiem sāakumā var šķist dīvaini, ka , piemēram, uz skolu katru rītu jābrauc ar vilcienu! Taxi- par 10 min braucienu vienreiz tika samaksāts 17 EURO. Es gan nebiju maksātāja. :) Bet vispār- taxos ir iespējams norēķināties ar kartēm, par ko biju izbrīnīta! Un par vilcieniem- somi, kuriem vajadzētu būt tik ļoti pieradušiem pie ziemas un sniega un no izrietošajām sekām.. bet ziemas laikā vilcieni kavējas gandrīz katru dienu un gandrīz kates vilciens! Tas pārsteidza, jo lai nu kur, bet Somijā viņiem problēmas rada sniegs? Tāpat arī autobusi ir jāstopē, savādāk vini neapstājas. Kamēr to sapratu, autobuss aizbrauca.
Meksika- uiiiii... 80% taxu braucot man garām uzpīpinās. Ja būtu šeit tūrisma nolūkos uz pāris nedēļām, iespējams izmantotu taxus, kā nekā cenas ir ļoti pieņemamas un komfortablāk. Bet tā kā esmu šeit citu mērķi vārdā- dzīvoju kā jādzīvo- un izmantoju sabiedrisko transportu. Autobusu līnijas šeit ir tonnām, par laimi katrai ir sava dizaina busiņi. Kas ir tipiski- 1 min, laikā var pienākt 3 busiņi ar vienu un to pašu maršrutu, pēc tam stundu var nenākt nekas... Kā man tika teikts- stundas laikā parasti sagaidīsi.. Mans rekords pagaidām ir 40 min :) Riteņbraucējus un gājējus šeit nerespektē un neredz- labāk 3 min pastāvēt un pagaidīt līdz šķērsot ielu patiešam ir droši. Vēl pie satiksmes jāpiemin nažu asinātāji. Satūnējuši savus riteņus tā, ka apstājoties apmet otrādāk, uzsēžas, minās, un griežoties pedāļiem darbojas tāda ierīcīte, kura ieliktais nazis tiek uzasināts...
Autovadītāja tiesības iegūt pavisam vienkārši..Aizej, atbildi uz 10 jautajumiem, samaksā un tiesības rokā. Tas nekas, ja nekad neesi sēdējis pie stūres, Ja piemaksāsi vēl nedaudz, dabūsi tiesības, kas der arī busiņam vai smagajam!
Es jūtu, ka rakstiņš sāk palikt pa garu.. Tā kā būs turpinājums! :) Valstis tik dažādas, novērojumi tik pat..
Lidojot uz...
Latviju-pirmais jau pašsajūta-mājas, es nāku! Bet galvenā atšķirība ir tā, ka Airbaltic neko nepiedāvā pasažieriem pa brīvu. Tāpat arī Airbaltic ir viena no retajām aviokompānijām, kur drošības instrukcijas tiek demonstrētas dzīvajā! Pie tam ļoti sinhroni.
Somiju- mani pārsteidza lidmašīnas izmērs- laikam jau tāpēc, ka reisi uz SOmiju ir vismaz 5x dienā, katrā lidojumā vien vietas ap 40 pasažieriem.
Austriju- kas ir tipiski Austrijai? Lielais pārīšu skaits, kas sastāv no korpulenta veča un blakus jauna, pārcepinājusies beibe... Bieži vien sarunas viņu starpā krieviski. Ja maršruts ir no Vīnes uz Rīgu, tad pie sāniem meitenei būs n-tie iepirkumu maisi. Un ne no tiem lētākajiem veikaliem. P.S. Vīnes lidosta pagaidām ir viena no divām, kur esmu bijusi UN kur ir McDonalds! (Un arī internets pa brīvu)
Meksiku-ne vienam vien pasažieriem galvā kovboju cepure un kājās kovboju zabaku- gluži kā filmās. Ierodoties Meksikā-izkāp no lidmašīnas un priekšā vīrieši tērpušiem armijas tērpos un rokās šaujamie- tādi īstie un lielie... Nacionālajos reisos Meksikā tequila ir iekļauta on-board servisā!
(Uz Ameriku)- pat lidostā jūtams amerikāņu dzīvesveids- patiešām resni cilvēki, visas ēstuves sastāv no burgeriem, virtuļiem, saldējumiem, kolām un fantām.. Arī amerikāņu howāāājūūūdūūin'? ir tieši laikā :)
Indonēziju-Lidojot ar Emirates lidmašīnām..ui..tā vien ir īpaša pieredze. Ekonomiskā klase pārspēj daudzu citu aviokompāniju biznesa klases. Var redzēt, ka stjuartes ir patiešām īpaši apmācītas, pasniegtais ēdiens ir tāds, ka man neīsti- es neesmu no tiem, kam garšo, piemēram, tas un tas pagatvots kaut kādā tur nezinu īpašā mongoliešu gaumē ar gaļu tādā un tāda kokosa mērcē un vēl nez kas! Bet dzērienus pa brīvu visa lidojuma garumā gan izbaudīju!
BET-visšokējošakais, jeb nepierastākais- aizpildot vīzas pieteikuma lidmašīnā- uz lapiņas lieliem burtiem- "narkotiku ievešanā valstī tiek sodīta ar nāves sodu."
Tāpat arī ierodotes garā rinda pēc vīzas..kad lodziņš sasniegts- dzirdu jautajumu- "Vai tu esi Britnija Spīrsa??" Pēc mana NE, sieviete jautā atkal : "Tad viņas māsa??" Tā ir, kad bēši cilvēki tur ir retums-visi laikam pēc Britnijām Spīrsām izskatās :) Vēl pirmais, ko izjūt ielidojot Indonēzijā- mitrais gaiss,. Patiešām jūt, ka grūtāk elpot.
Malaiziju-tāpat kā uz Indonēziju- iebraukšanas kartīte brīdina par nāves sodu, ja tiek ievestas narkotikas... Patīkama pārmaiņa pēc Indonēzijas ir mazliet attīstītāka infrastruktūra, kā arī salīdzinoši svaigais gaiss! Malaizija sagaida arī ar vairāk uzrakstiem un zīmēm ķīniešu valodā...
Satiksme
Īsumā- Indonēzija ir pilna, pilna ar močiem, rolleriem un tamlīdzīgiem izstrādajumiem uz 2 ratiem! Taurēšana dzirdama 24/7. Autobusus neiesaka priekš ārzemniekiem, brauciens taxī 15 min maksā ap 1Ls. Labāk gan uzzvanīt viesnīcas recepcionistam, lai viņš izstāsta taxistam, kur jābrauc, savādāk šoferis "meklēs", kur īsti ir tā adrese, ko jautāji un brauciena cena tik pieaugs... Vispār Indonēzijā transporta infrastruktūra ir ļoti zemā līmenī. Laivu ar diviem sšoferiem izīrējām pa 50 EUR aptuveni, lai dotos uz saliņu.. Kad pusceļā beidzās degviela, sēdējām un gaidījām, kad burā iepūtīs vējš...
Gan Indonēzijām, gan Malaizijā mašīnas pārvietojas pa ceļa kreiso pusi. Lidz ar to gan šoferis sēž otrā pusē, gan arī autobusam pasažieru durvis ir ne tur, kur pierasts.. Tad nu vienreiz, kad kārtīgi uzlija, skrējām uz autobusu,,.un aizmirsās, ka iekāpšana pa otru pusi...
Somija- protams, cenas. Somijā atrodas arī visaugstak ziemeļos atrodošā metro stacija pasaulē- Mellunmaki- kur dzīvo foršā somu meitene Laura. Tapat arī Helsinku metro ir kā bērnu spēlītes salīdzinoši ar Madridi, Vīni , Prāgu utt. Tikai viena līnija, tā kā pabisam vienkārši.. Daudziem ārzemniekiem sāakumā var šķist dīvaini, ka , piemēram, uz skolu katru rītu jābrauc ar vilcienu! Taxi- par 10 min braucienu vienreiz tika samaksāts 17 EURO. Es gan nebiju maksātāja. :) Bet vispār- taxos ir iespējams norēķināties ar kartēm, par ko biju izbrīnīta! Un par vilcieniem- somi, kuriem vajadzētu būt tik ļoti pieradušiem pie ziemas un sniega un no izrietošajām sekām.. bet ziemas laikā vilcieni kavējas gandrīz katru dienu un gandrīz kates vilciens! Tas pārsteidza, jo lai nu kur, bet Somijā viņiem problēmas rada sniegs? Tāpat arī autobusi ir jāstopē, savādāk vini neapstājas. Kamēr to sapratu, autobuss aizbrauca.
Meksika- uiiiii... 80% taxu braucot man garām uzpīpinās. Ja būtu šeit tūrisma nolūkos uz pāris nedēļām, iespējams izmantotu taxus, kā nekā cenas ir ļoti pieņemamas un komfortablāk. Bet tā kā esmu šeit citu mērķi vārdā- dzīvoju kā jādzīvo- un izmantoju sabiedrisko transportu. Autobusu līnijas šeit ir tonnām, par laimi katrai ir sava dizaina busiņi. Kas ir tipiski- 1 min, laikā var pienākt 3 busiņi ar vienu un to pašu maršrutu, pēc tam stundu var nenākt nekas... Kā man tika teikts- stundas laikā parasti sagaidīsi.. Mans rekords pagaidām ir 40 min :) Riteņbraucējus un gājējus šeit nerespektē un neredz- labāk 3 min pastāvēt un pagaidīt līdz šķērsot ielu patiešam ir droši. Vēl pie satiksmes jāpiemin nažu asinātāji. Satūnējuši savus riteņus tā, ka apstājoties apmet otrādāk, uzsēžas, minās, un griežoties pedāļiem darbojas tāda ierīcīte, kura ieliktais nazis tiek uzasināts...
Autovadītāja tiesības iegūt pavisam vienkārši..Aizej, atbildi uz 10 jautajumiem, samaksā un tiesības rokā. Tas nekas, ja nekad neesi sēdējis pie stūres, Ja piemaksāsi vēl nedaudz, dabūsi tiesības, kas der arī busiņam vai smagajam!
Es jūtu, ka rakstiņš sāk palikt pa garu.. Tā kā būs turpinājums! :) Valstis tik dažādas, novērojumi tik pat..
Princese, Latvijā arī brauc pa labo ceļa pusi :D
AtbildētDzēstlabots, karaLiene! :)Paldies!
AtbildētDzēst