Mans stāsts būs atšķirīgs. Galvenokārt jau tāpēc, ka mana tā sauktā mājas universitāte nav vis Latvijā, bet gan Austrijā. Pēc Cēsu Valsts ģimnāzijas absolvēšanas pavisam neplānoti sāku turpināt izglītošanos IMC University of Applied Sciences Krems, kas atrodas Donavas ielejā, ļoti skaistā un mājīga pilsētiņā Krems an der Donau, nepilnas stundas braucienā no Austrijas galvaspilsētas Vīnes. Bet šoreiz par manu trešo semestri... Erasmus.
No Latvijas uz Austriju, un tad vēl uz Somiju?
Jau piesakoties studijām Austrijā, zināju par iespēju doties apmaiņas programmā trešajā semestrī. Un kāpēc gan ne? Kaut arī manas mācības Austrijā ir kā viens liels apmaiņas semestris, iespēju iepazīt jaunu valsti, izglītības sistēmu, un, it īpaši, pavadīt lieliski laiku un satikt jaunus cilvēkus garām laist nevar. Salīdzinot ar Latviju, studenti Austrijā iespēju pavadīt semestri ārzemēs izmanto daudz intensīvāk: no mana kursa šobrīd apmēram 50 cilvēki atrodas visdažādākajās pasaules malās, kamēr tik kādi 10 palikuši Austrijā. Es personīgi izvēlējos doties Erasmus, t.i., palikt Eiropā, galvenokārt Erasmus stipendijas dēļ, jo tiem, kas dodas ārpus Eiropas visi izdevumi jānodrošina pašiem. Diemžēl latvieši nav tik spējīgi kā austrieši.
Un kāpēc tieši Somija?
Ilgi svārstījos līdz izlēmu, ka HAAGA-HELIA University of Applied Sciences, kas atrodas Helsinkos, būs mana pirmā prioritāte. Ļoti vēlējos doties uz Spāniju, bet nobijos no mācībām spāņu valodā, jo spāņu valodas studijas uzsāku tik universitātē. Somu valodas nezināšana galīgi neuztrauca, jo zinu, ka Somijā cilvēki lielākoties ir spējīgi komunicēt angļu valodā, kā arī manas studijas Helsinkos ir angliski. Austrijā studēju eksport-orientētu menedžmentu, kā arī ķīniešu un spāņu valodu, tā kā liels pluss tieši šai Helsinku universitātei bija iespēja apgūt abas manas valodas papildus maniem biznesa kursiem, līdz ar to nepieciešamos kredītpunktus iegūstu Helsinkos., tāda veidā nav jāraizējas par to, kur atrast valodu kursus, vai arī kā un kad un par kādu naudiņu lidot uz Austriju, lai nokārtotu valodu eksāmenus. Tā nu 2010. Gada augusta vidū devos uz Helsinkiem, kur būšu līdz decembra vidum. (Mana universitāte piedāvā doties apmaiņa vienu semestri, ja vien students nevēlas veikt „double-degree”).
Mazliet par mācībām
Kursi jāizvēlas pašam; cik zinu, arī latviešu studenti esot apmaiņas programmā savu stundu sarakstu sastāda paši. Tā nu vēru vaļā Excel tabulu un meklēju kursus, kas atbilst lekcijām, kas būs manā mājās universitātē tajā laikā, kamēr es esmu Helsinkos. Diezgan veiksmīgi; vienīgi ķīniešu valoda nebija piedāvāta apmaiņas studentiem, bet, aizrakstot e-pastu skolotājām, nokārtoju arī to. Mana mājas un apmaiņas semestra universitāte akceptēja manis izvēlētos kursus, kas nozīmē, ka visi kredītpunkti tiks pārskaitīti uz Austriju. Tā kā es plānoju nokārtot visus priekšmetus, nekādu problēmu nebūs.
Somijā esot labākā izglītība pasaulē. Iespējams. Salīdzinot ar manu Austrijas universitāti, mācības Helsinkos ir vieglākas- šeit lekcijās pasniegtā informācija ir diezgan vispārēja, toties grupu darbi, projekti, prezentācijas utt. šeit ir populārāki. Var jau būt, ka tādā veidā noslogojums izlīdzinās. Vēl viena atšķirība: Austrijā katrā priekšmetā man ir eksāmens, tas nozīme- aptuveni 12-13 eksāmeni semestrī, un katram rūpīgi jāgatavojas, bet šeit eksāmeni ir ne visos priekšmetos. Ja cilvēki runā, ka Latvijas universitātēs tiek mācīta tikai teorija, tad salīdzinājumam varu pastāstīt, ka Austrijā teorija ir veiksmīgi apvienota ar praktiskiem uzdevumiem, kamēr Somijā teorija ir ļoti reta parādība. Reizēm tomēr pietrūkst teorētiska pamata praktiskiem uzdevumiem.
Tā kā es studēju biznesu, manas lekcijas notiek jaunā, modernā ēkā, kas atrodas Pasilā- viena vilciena pietura no centra. Patīkams fakts- skola piedāvā iespēju printēt 1000 lapas par brīvu-ļoti noderīgi.
Lektori ir zinoši, galvenokārt strādā kāda konkrētā jomā un arī pasniegtie priekšmeti ir saistīti ar viņu profesiju, kā rezultātā skolotājiem ir ievērojama praktiska pieredze, kas palīdz izskaidrot vielu ar reālas dzīves piemēriem.
Cipari: stipendija, apdrošināšana, īre, finanses
Šeit nu jāsaka, ka latviešu studentiem jābūt laimīgiem par savām stipendijām. Zinu, ka mans draugs, kas bija apmaiņas students HAAGA-HELIA UAS saņēma trīsreiz lielāku stipendiju kā es, jo man piešķir stipendiju kā Austrijas studentei. Attiecīgi latviešu students saņem apmēram 900 EUR mēnesī, kamēr es 300 EUR mēnesī.
Protams, nepieciešama apdrošināšana. Sākot studēt Austrijā, pieteicos apdrošināšanai tur, līdz ar to arī būdama Somijā turpinu maksāt ikmēneša 24 EUR Austrijas apdrošināšanas iestādei un vajadzības gadījumā izmantotu savu e-card.
Apmaiņas studentiem noteikti visieteicamākais (lētākais un vieglākais) variants dzīvesvietas meklēšanai ir HOAS. HOAS ir organizācija, kas piedāvā mītnes studentiem Helsinkos. Kā jau var iedomāties, dzīvokļu īrē privāta tirgū ir ļoti dārga Helsinkos. Ir iespējams pieteikties savai istabai dalītā dzīvoklī, vietai dalītā istabā, utt. Es pieteicos savai istabai dalītā dzīvoklī, kas būtu izmaksājis 389 EUR mēnesī, bet tā kā šajā semestrī bija neparedzēti daudz apmaiņas studentu Helsinkos, ne visiem izdevās iegūt kāroto dzīvesvietu. Kad saņēmu piedāvājumu dzīvot dalītā istabā (dalītā Studio apartamentā) un maksāt 266 EUR mēnesī, biju izmisumā. Domāju, ka tas būs- dzīvot ar kādu cilvēku 4 mēnešus vienā istabā. Bet man nebija izvēles- ja noraida HOAS piedāvājumu, tad jāpiesakās no jauna, kas nozīmē vietu gaidītāju rindas galā, kas tālāk nozīmē, kas brīvu vietu vairs nebūs pat teltī. Piekritu. Un vai ziniet? Esmu tikai ieguvēja. Man ir super jauka krievu istabiņas biedrene, ar kuru satieku pārsteidzoši labi. Maksāju ievērojami mazāk kā tie, kam ir sava istaba. Vēl viens bonuss- dalītie Studio apartamenti atrodas Kamppi, tas ir Helsinku centrs. Pārējās HOAS piedāvātās dzīves vietas atrodas ārpus centra, kas nozīme problemātisku un dārgu ceļošanu mājās nakts laikā pēc ballītes centrā.
Helsinki ir dārga pilsēta un Somija ir dārga valsts. Kā jau minēju, mana stipendija ir 300 EUR mēnesī; ar to pietiek lai nosegtu ikmēneša īres un apdrošināšanas izmaksas. Ja Austrijā biju pieradusi, ka ik pa laikam var aiziet uz H&M un nopirkt kaut ko, tad šeit neko citu kā nepieciešamas preces neiegādājos. 20 EUR mēnesī ir jāmaksā par sabiedriskā transporta karti. Tāpat katru reizi, kad vēlos mazgāt drēbes, telefona priekšapmaksas kartē jābūt vismaz 20 EUR, lai varētu samaksāt EUR 1.23 par veļas mašīnas izmantošanu. Tā kā karti var papildināt par minimālo summu 10 EUR, tad katru reizi, kad ir nepieciešamība mazgāt veļu, jārēķinās ar konta palidināšanu par 10 EUR, lai kredīts atkal būtu vismaz 20 EUR. Neesmu gan precīzi aprēķinājusi, cik iztērēju pārtikai mēnesī, bet skolā var paēst garšīgas pusdienas par 1.35 -2.50 EUR. Ejot iepirkties uz LIDL ( lētākais veikals, kā SuperNetto), katru reizi sanāk izdot vismaz 10 EUR- tad ar nopirkto var dzīvot 3-4dienas. Jāpiebilst, ka es gaļu neēdu, un arī Kamppi apartamentos nav cepeškrāsns un saldētava, kas izslēdz iespējamību pirkt picas utt. Ja man prasītu, cik aptuveni iztērēju šeit mēnesī, ieskaitot īri un ballītes, es teiktu- apmēram 600 EUR. Protams, es dzīvoju taupīgi, jo mana stipendija ir tik 300 EUR un pārējo sedz vecāki. Latviešu studentiem, kas saņem 900 EUR mēnesī nekādu problēmu nebūtu.
Runājot par naudas konvertēšanu, naudu vienmēr izņēmu bankomātos. Man ir Unibankas karte, kurā nauda glabājas EUR valūtā, kā arī Austrijas karte. Izņemot naudu no Austrijas kartes nav nekāda komisijas maksa, bet no Unibankas 1.5% no izņemtas summas, minimums Ls 1.50. Somijas bankas karti neuzskatu par vajadzīgu veidot. Naudas konvertēšanā zaudēju katrreiz kādus 8Ls uz 400Ls (pārskaitot no LVL konta uz EUR kontu).
Ir arī jāēd
Kā jau minēju, manā apartamenta nav ne cepeškrāsns, ne saldētavas, ne mikroviļņu krāsns. Visgrūtāk ir izdzīvot bez cepeškrāsns. Kad vien varu, ēdu skolā lētās un garšīgas pusdienas, kas bieži vien iekļauj kartupeļus. Priekš manis tas ir pilnīgi normāli, bet spāņi, franči, itāļi utt. ir šokā- kā var ēst tik daudz kartupeļus!!! Mājās galvenokārt gatavoju kartupeļus, rīsus, makaronus, pankūkas, zupas. Ir kādam ieteikumi, ko vēl iespējams pagatavot bez cepeškrāsns?? Protams, reizēm gadās paciemoties Mc’D’ā vai doties pie manas latviešu draudzenes, kurai ir cepeškrāsns, un gatavot picas. Bet kopumā jāsaka, ka somu virtuve ir visai līdzīga latviešu, tā kā nekādu nopietnu problēmu ar ēšanām šeit nevajadzētu rasties. Es gan neesmu pagaršojusi somu nacionālo ēdienu- maizi pildītu ar zivi. Diemžēl, arī zivs nav mans ēdiens.
Grūtības
Par laimi nesaskāros ar nekādām valodas problēmām, jo Austrijā manas studijas ir angliski. Reizēm gan radās problēmas saprast, ko vēlas pateikt apmaiņas studenti no Spānijas, Francijas utt., jo viņu akcents ir spēcīgs. Piemēram, man saka „the price”, bet es dzirdu „surprise”, vai arī man saka „the beach”, un es dzirdu „the b??ch”. Jautrība garantēta.
Godīgi sakot, arī nekādas citas grūtības man nav radušās. Es domāju, ka tas ir tāpēc, ka jau esot Austrijā esmu pieradusi būt prom no dzimtenes, ģimenes , draugiem. Tāpat arī šeit iepazītie cilvēki kļūst tuvi un uzticami draugi. Protams, ne visi, bet tomēr. Zinu, ka citiem studentiem nav tik viegli- ir gan problēmas ar kursu izvēli, kredītpunktu pārskaitīšanu, ilgam pēc mājās, nesaprašanās ar istabas/ dzīvokļa biedriem, valodu, Somijas ne tik patīkamo rudens un ziemas laiku utt.
Draugi, attiecības, izklaides
Erasmus neapšaubāmi ir lieliska iespēja iegūt draugus visam mūžam. Aizmirsti par viesnīcu īri ārzemēs, tur būs draugi, kas labprāt Tevi uzņems! Es uzskatu, ka ikviens students, kurš dodas apmaiņā, ir gatavs veidot jaunus kontaktus, būs atvērts, draudzīgs. Ko vēl vairāk var vēlēties? Tā kā manā apmaiņas universitātē mēs esam apmēram 200 apmaiņas studentu, ir diezgan nereāli iepazīt visus. Vistuvākais kontakts veidojas ar tiem, ar ko kopā ir lekcijas vai ar tiem, kas dzīvo tajā pašā ēkā. Nacionālās vakariņas, filmu vakari, kopīgas pastaigas, iesildīšanas pirms ballītēm stiprina jauniegūtās attiecības ar katru mirkli.
Helsinki un Somija visai iespējams nav pateicīgākā vieta izklaidēm cenu un gadu ierobežojuma dēļ. Piektdienās un sestdienās labos klubos ieeja bieži vien ir no 20, 22 vai 24 gadiem. Protams, vienmēr ir vietas, kur ielaiž 18 gadīgos. Arī ieejas maksa visbiežāk ir ap 5 EUR. Iespējama arī zemāka, un ievērojami augstāka. Dzērieni maksā arī sākot no 5 EUR. Lielākoties katra klubā atsevišķa maksa (2.50EUR) par jakas nodošanu. Protams, ir pasākumi ,kas rīkoti speciāli studentiem ar zemākām cenām. Patiesība, gandrīz katru nedēļu. Es personīgi apmeklēju visbiežāk šos pasākumus. Vēl viena svarīga lieta, klubi Somijā veras ciet 3:30. Lieki piebilst, cilvēki uz klubiem sāk iet jau pēc 22.
Tāpat arī universitātes studentu padome rīko ceļojumus uz Stokholmu, Rīgu, Tallinu, Lapzemi, Sanktpēterburgu un vēl dažādas aktivitātes, piemēram, sporta dienu, ekskursiju uz „Fazer” fabriku utt.
Tipiska Erasmus studenta diena
Aprakstot tipisku (nevis lieliskāko) dienu es sāktu ar celšanos no rīta, paskatīšanos ārā par logu, cerot ieraudzīt zilas debesis (lai gan drīzāk tās būs pelēkas), ātrām brokastīm, došanos uz skolu uz 1 vai divām lekcijām. Pēc tam tiek paēstas pusdienas skolā, pēc tam došanās mājās pagulēt vēl mazliet. Vakarā savācas draugi kāda apartamentā pirms došanās uz klubiņu. Otrā rīta Facebookā tiek apskatītas bildes no iepriekšējā vakara ballītes.
Šo es neaizmirsīšu...
Mans apmaiņas semestris vēl gan nav beidzies, bet diezgan droši varu teikt, ka vislieliskākais piedzīvojums bija došanās ar 8 apmaiņas studentiem uz ... Latviju- Rīgu un Cēsīm. Jau pirms ierašanās Helsinkos zināju, ka vēlētos aizvest jaunos draugos uz savu dzimteni un parādīt to no labākās puses. Visbiežāk ārzemnieki, pirmkārt, domās, ka Latvija ir Lietuva, un kad sapratīs, ka tā nav, tad arī apzināsies, ka neko nezina un nekas nesaistās ar šo valsti. Tā nu noorganizēju braucienu, kura laikā vienu dienu un nakti pavadījām Rīgā, iekarojot klubiņus un apskatot vecpilsētu. Pēc tam devāmies uz Cēsīm, kur mums bija norezervēta pirtiņa un pēc tam tika iepazīta arī Cēsu nakts dzīve. Visu šo laiku ar mums kopā bija mani latviešu draugi, kuri šo ceļojumu padarīja vēl neaizmirstamāku. Atgriežoties Helsinkos, biju laimīga dzirdot, cik ļoti viņi ir izbaudījuši un iemīlējuši Latviju! Pēc tam Helsinkos kādu laiku visi runāja par lielsikajiem draugiem, manu vecomammu un latviešu vodku. Tapar arī neizpalika stasti par korejieti Chichu, kas pēc 2-dienu balles gulēja sēdus! :)
Ieguvumi pret zaudējumiem
Galvenais ieguvums pavisam viennozīmīgi ir jaunie draugi. To nekad nevar būt par daudz, it sevišķi ja nākotnē plānoju darboties internacionāli. Tāpat arī ir iekrāta pieredze, kā arī attīstīta personība. Kā zaudējumu varu minēt zināšanas, ko būtu ieguvusi šo semestri pavadot Austrijā, savā universitātē.
Ieteikums Tev!
Es gan nedomāju, ka latviešu vidū ir populāri doties uz Somiju apmaiņā, bet ja nu tomēr... Somija ir dārga valsts! Esi gatavs jauniem piedzīvojumiem, draugiem un pārmaiņām! Un noteikti aizved savus jaunos draugos ceļojumā uz Latviju! Tāpat arī piesakies dzīvošanai HOAS apartamentos laicīgi, jo tie, kas piesakās pēc beigu termiņa riskē palikt bez dzīvesvietas. Un... ja vēlies lietot alkoholu šeit, noteikti atved pietiekami daudz no Latvijas vai nodrošinies ar latviešu draugiem, kas Tevi apciemos un papildinās krājumus!
Dzīve pēc Erasmus
Tā kā joprojām izbaudu savu Erasmus laiku, varu tikai minēt kā būs pēc tam... Bet aptuvenas līnijas varu ieskicēt... Ir tāds termins „pēc- Erasmus depresija”. Nezinu vai man būs tai laiks, jo jau janvāra sākumā došos praksē uz Meksiku, bet pavisam noteikti ilgošos pēc jauniegūtajiem draugiem. Bet es zinu, ka pienāks brīdis, kad došos gan uz Beļģiju, gan Spāniju, gan Franciju un vēl un vēl lai atkal ieraudzītu cilvēkus, kas ir ar mani šajā īpašajā laikā...
Eva
Maza atkāpe: 2011. gada 10. februāris
Ir patiešām pēc- Erasmus depresija, lai arī esmu jaunā piedzīvojumu tūrē- ilgas pēc cilvēkiem, kas satikti Helsinkos. Bet, par laimi, ir lieliskas atmiņas, kas liek smaidīt, un arī tiek kalti ciemošanās plāni! :)
Vēl noteikti jāpiemin leģendārā Madžas, Dārtas un Paulas ciemošanās Helsinkos... tas un visas no tā izrietošās sekas ieņem vietu TOP1 blakus Erasmus studentu vizītei Latvijā!
