zaļs balts sarkans

Buenas tardes senyores and senyoritas! Jā, šeit bieži nākas dzirdēt uzrunu "senyorita".

2 salīdzinoši mierīgas dienas aizvadītas, tāpēc šoreiz vairāk padalīšos ar to, ko esmu uzzinājusi, nevis ar to, kas noticis.

Vakar devos uz Cholulas pusi. Puebla un Cholula ir 2 pilsētas, kas tā teikt saaugušas kopā. Puebla gan ir daudz lielāka, bet Cholula esot jaukāka- daudz studentu, daudz vāciešu, un arī salīdzinoši daudz ārzemnieku. Kāpēc daudz vāciešu? Pueblā/ Cholulā atrodas Volkswagen ražotne, kurā strādā ap 50 000 cilvēku. Visas vabolītes tiek ražotas šeit. Arī mans iemesls doties uz Cholulu bija satikt vācu meiteni un puisi, kas šobrīd ir praksē Volkswagenā. Ko interesantu uzzināju no viņiem? Tiem, kas strādā VOlkwagenā tiek piešķirtas mašīnas, lai ir ar ko nokļūt uz darbu- ne jau katram, bet uz vairākiem viena. Aizrunājāmies par negadījumiem, jo kā nekā šeit satiksme nav tā sakārtotākā- ja kaut kas notiek tām VW piešķirtajām mašīnām, tad vainigajam ir jāslēdz līgums ar VW un jāmaksā par servisu pa pilnu cenu.. Vienam puisim prakse iesākās ar atvadīšanos no 15 000 peso, kas ir apm. 750Ls. Un vēl- šeit, ja ārzemnieks iekļūstot kādā satiksmes negadījumā, tad, ja vien mašīna vēl kust, ir jālaižas prom- vainīgs vai nevainīgs- jo šeit bieži vien ārzemniekus uztaisa par vainīgajiem neskatoties uz neko, kas varot beigties ar cietumu un palikšanu tur.. Tāpat lai nekad nesniedzot pirmo palīdzību nevienam, kaut vai guļot kāds uz ielas nez kādā stāvoklī, jo, pirmkārt, ja kaut kas tam cilvēkam notiks pēc tam, tad atkal uztaisīs par vainīgu -> cietums, vai, otrkārt, reizēm šie ievainotie cilvēki izliekoties... Labi to zināt.

Lai vai kā, Cholula bija ļoti jauka, izskatās, ka ta kļūs par manu 6dienas vai 7dienas augļu un dārzeņu iepirkumu vietu, jo līdz turienes tirdziņam ar kājām 30-35 min. Kamēr saulīte- kāpēc gan ne?

Nākamā pirmdiena ir oficiālā brīvdiena šeit- iespējams, ka 6dien -1dienai došos kaut kur ar vācu meiteni un puisi, bet nu tas vēl nav izlemts. Pēc nostrādātām dienām vakaros diezgan liels besis. Šovakar arī biju uzaicināta doties skatīties kaut ko līdzīgu sumo, tikai in da mexican style :D bet nu tam vēl laiks būs- esot katru pirmdienu! PUlkstenis ir 21:45, es saku arlabunakti, lai no rīta laicīgi pamostoties varu vēl pieslēgties Eiropai :)

iepazīstam nezināmo

Kamēr gaidu DJ Datoru, reizēm sauktu par Dārtu Dzērvi, ierodamies mājās no balles (ja vien viņa jau neguļ), es pastāstīšu par pēdēju 40h atklājumiem. Šobrīd šķiet, ka šis ieraksts būs vairāk kā 200 rindiņu garš- bet centīšos Tevi noturēt, lai izlasi līdz galam.

5dienas rītu iesāku apņēmības pilna pieveikt grāmatvedību- saprast un izveidot sistēmu kā turpmāk apiešos ar dažādajām valūtām. Lai neiegrimtu sīkumos- veiksmīgi!- vēl tik mazliet pirmdien pieslīpēt, un būs OK. Bet es jau tagad zinu- kā viena problēma atrisināta, būs nākamie sarežģījumi, kas tā vien grib, lai Eva uzsprauž viņus uz kaktusa.

Pusdienlaiks. (Tagad Tu iedomājies, ka tu pasūti rīsus ar salātiem. Ko tu gaidītu?!) Tātad dodos uz savu pēdējās dienās iecienīto restorāniņu jau izlēmusi, ka šoreiz pa mierīgo- "arroz a la mexicana"- rīsi meksikāņu gaumē. Ēdienkartē vēl ieraugu rindiņu "dienas salāti".. Tā nu pasūtu rīsus ar salātiem, savā galvā redzot "SOLO" kafejnīcu pie CVĢ un savu šķīvi ar rīsiem un, piem, biešu salātiņiem, lai gan bietes šeit negaidīju. Pēc 3 min man atnes ne pārāk lielu šķīvi, uz kura vairak vai mazāk ir kas līdzīgs dārzeņu plovam. Un nekā no maniem salātiņiem. Tad nu es nodomāju- varjaubūt, ka tie paprikas un tomātu gabaliņi rīsos ir tie "dienas salāti". Par laimi, uz galda stāv arī svaigi cepta maizīte, tā nu plāns gatavs- rīsi un maize, paēdusi būšu.. Bet tad, protams, kaut kam bija jānotiek. Kad uz mana šķīvja bija palikuši apmēram 54 rīsi, man atnes lielu šķīvi ar tomātiem, salātlapām, papriku,sīpoliem, vistu un mērcīti. Lūk- dabūju arī savus dienas salātus....

Vakarā bija ieplanots pa taisno pēc darba ņemt autobusu un dotos uz centra pusi- ciemos pie cēsinieces, kas nu jau 6 gadus dzīvo Pueblā. Godīgi sakot, braucot uz Pueblu man pat sapņos nerādījās, ka šeit varētu būt kāds latvietis, bet, kā beigās izrādās, ir neviens vien! Nu jau esam 5!
Ap 17 saņēmu ziņu, ka Agnija atbrauks man pakaļ ar savu draudzeni, kas iepriecināja- nebūs pa tumsu jāmēģina jauni autobusi, jo es ar autobsuiem ne vienmēr esmu veiksmīga.

Tika ierosināts apmeklēt pasākumu par godu jaunas nodaļas atvēršanai bibliotēkā- jaunā nodaļa- par marihuānu. Tādā veidā cenšoties panākt, ka par šo "drogu" tiek runāts, cilvēki ir informēti, un debates par un ap šo visu notiek publiski utt. Kā zināms, zālītes/ marihuānas/ cannabis lietošana ir liela problēma Meksikā, kas ietekmē gan sociālos, gan politiskos notikumus valstī. Marihuānas lietošana Meksikā ir nelegāla, BET, kā man teica vietējais- 80% meksikāņu biežāk vai retāk, bet lietojot zālīti! 80%!!! Vēl interesents fakts- šobrīdējais Meksikas prezidents pirmsvēlēšanu laikā solīja Dž.Bušam, ka, ja tiks ievēlēts, tad pārtrauks jeb iznīcinās marihuānas plūsmu uz ASV. Viņš šobrīd ir prezidents, uz ASV narkotiku plūsma ir samazināta, kā rezultāta zālītes lietotāju skaits Meksikā ir dramatiski pieaudzis! Kāpēc? Prece, kas nenonāk ASV, paliek Meksikā.. tāpat arī tā radot mazāku kaitējumu kā alkohols, cigaretes.. CIk cilveku katru gadu mirst no aknu cirozes? Cik no plaušu vēža? Utt. Un- šeit apmēram tāda izmēra paciņa kā Latvijas sviesta paciņa ar zālīti maksājot ap 5Ls. Un Meksikā esot labākā marihuāna pasaulē. Kopsavilkumā- ir daudz cilvēki, kas ir par cannabis lietošanas legalizāciju Meksikā, un, protams, ir kas pret. Legalizācija dotu cerību, ka tiktu izskaustas vai vismaz samazinātas krimināldarbības Meksikas ziemeļos... Ne velti, kustības, kas ņemās ap un par marihuānu, un ar to saistītajiem notikumiem Meksikā, devīze ir "Mejor vivir"- labāk dzīvot. (nevis Dzīvot labāk).

Vakara turpinājumā bija ieplānots doties uz kaut kādu vietejo grupu koncertu. Pirms tam aizgājām līdz Agnijas un viņas vīra dzīvoklītim. Tik tipisks meksikānisks dzīvoklītis- vismaz man ta šķita, lai gan viņi paši saka, ka tas esot netipisks. Tiku iepazīstināta ar tequilas brālēnu, kuram vārdu gan neatceros, bet arī tiekot ražots no specifiska kaktua veida, kas piešķirot dzērienam dūmakainu garšu. Un vai zini, kas ir oriģinalitates pazīme, kas liecina ka dzēriens ir Īstais. Paskaties bildi- katrā oriģinalajā pudelē peld tāds.



(Maza atkāpe, pa TV šobrīd iet kaut kāds šovs, kur šajā brīdī divām meitenēm uz muguras piesieta kastīte, kas pildīta ar galda tenisa bumbiņam, un viņām ir dota minūte laika,kuras laikā viņas var kratīties, dejot un mest kūleņos, lai izkratītu pēc iespējas vairāk bumbiņas no kastītes).

KOncertā iepazinos ar vietējo mūziku- interesanta un ļoti atšķirīga no tās, ko esmu pieradusi dzirdēt ikdienā. Tā kā joprojām esmu "jet lag" varā, ap 1:00 devāmiem mājās. Arī rits bija ieplānots agrs- celšanās ap 9, un došanās brokastīs pēc "quesadillām".

Tā nu atkal ēšana. (P.S. Es nemaz tik daudz te neēdu, vnk katra ēdienreize ir jauns piedzīvojums, tāpēc jāuzraksta :D) Par quesadillām sauc kukurūzas tortillas masu, kuru uzcepj, ieliek sieru, un tad var izvēlēties vēl pildījumus- šampinjonus, vistu, čili, ķirbja ziedu, asās mērcītes... Es daudz neriskēju, kā arī negribu sabeigt savu vēderu ar stiprām mērcem un čili- ta nu tiku pie quesadillas, kas pildīta ar sieru, šampinjoniem un ķirbja ziedu. Man garšoja, it sevišķi ja klāt ir 0.5l svaigi spiesta apelsīnu sula. Jāsaka gan, ka tā zaļā mīklas masa man atgādinaja plastalīnu pēc skata, kamēr vēl nebija sacepta.





Pēc izstaigātiem Pueblas tirdziņiem, kur tiek tirgoti dažnedažādi suvenīri un rokdarbiņi, devāmies uz parasto tirgu. Biju nobriedusi sapirkt augļus un dārzeņus. Tik liela dažādība- paradīze!!! Vairāki banānu veidi, daudzi neredzēti augļi, un tie paši apelsīni, ananāsi utt ir pavisam cita lieta šeit! :) Lūk rezultats:



No jaunumiem sodien ietestēju "guavi" un "tamarillo", sauktu par koku tomātu. Atveru pa savai metodei tamarillo- iekšā vnk sēklas, kuram apkārt kaut kas, kas izskatās ēdams. Tā kā es nemāku ēst arī saulespuķu sēklas, mizojot tās mutē, tad ari ar šo augi neveicās. Pēc tam iegooglēju, un atradu: "vairāk pazīstams pēc sava skaistā izskata nevis garšas. ..garšo nedaudz pēc tomāta, un labāk garšo ja tiek kaut kā pagatavots." :D Manas domas- ja es kaut kā tiktu pie tās ēdamās daļas, atbrīvojoties no sēklām, man garsotu. Savādāk tagad vairāk jutu sēklu garšu- ceru ka neaugs man koku tomāti tagad vēderā- es gan sakodu kārtīgi :D

Otrs, "guave"... Nomizoju, izskatījās OK. Nejutu pat sēklu klātbūtni. Sāku ēst: bija kaut kādas mazas sēkliņas, kaut kā centos dabūt viņas ārā no mutes. Pēc tam google man saka: var nemizot, tik atbrīvojieties no sēkliņām.

Un vai redzi tos rozīgos banānus? Mmm! un mandarīni, apelsīni..viss.. garši tik labi! Un es iemīlējos mango :) Un joprojām ir daudz ko izmēģināt!

Tas laikam uz doto brīdi viss- priecājos, ka tiki līdz ši ieraksta beigu rindiņām! ;)

OK, laiks trenažieru zālītei pirms miega! Tiekamies!!! Buenas noches!!!

24h x 7dienas Meksikā

Sāku rakstīt blogu, paskatos pulkstenī, un ir tieši pagājušas 168 stundas kopš esmu šeit. Un CIK vēl priekšā! DAUDZ!

Diemžēl vai par laimi, par šodienas lielāko piedzīvojumu uzskatu atkal savas pusdienas restorānā, kur piedāvā tradicionālos ēdienus. šodien izvēlējos Mixiote Xico de pollo (jitomate, pasilla, aceitunas y alcaparras), no kā vienīgais, ko sapratu bija "pollo"-vista. Man šķiet, ka viesmīlis jau vakar saprata, ka man liela sajēga nav, un šodien centās man izskaidrot, kas ir tas ko es pasūtu. Kā Tu domā vai sapratu? Es tik pajautaju, vai nav ļoti ass, un pēc atbildes, ka "asais" ir atsevišķi, apstiprināju savu pasūtījumu. Gribēju izlikties gudra un saku ka man lūdzu mango sulu (nu kā, vakar taču man bija mango "ūdens", kas manā uztverē bija sula). Man saka, ka viņiem nav sulas. :D Laikam jau, ka tas tiešām ir agua de mango. Kas to lai zina? Vai zinot, ko man atnesa? šķīvi, uz kura bija bļodiņa ar kaut ko zaļu, un papīrs, kurā iekšā peldēja kaut kādas vistas ķermeņa daļas un dārzeņi. Vienu vistas detaļu- stilbiņu-atpazinu. Par laimni, tam vismaz zinu, kur ir gaļa bez cīpsām. Par to zaļo "mērci"- tas laikam ir tas asais. Pēc zini kā garšoja- pēc samaltas zāles, samaltas alvejas un salsas. Patiešām! nedaudz ielaidu organismā, gan jau ka veselīgi! :D

(P.S. Tā bilde ir pirms es sāku ēst, nevis pēc tam. )

Vairāk vai mazāk paēdusi atgriezos darbā, nostrādāju atlikušās 3,5 h, un devos mājā Gustavo pavadībā. Līdz šim zināju tik vienu autobusu līniju, kas kursē pa maršrutu, kas nogādā līdz man vajadzīgajai pieturai ceļa uz mājām, tā kā sanāca reizēmn gaidīt vismaz 30 min (yes, šeit nav kustības saraksts), vai arī līdz Carlos brauc mājās un aizved mani arī. Tā nu autobusu eksperts- Gustavo- ierādīju man jauu maršrutu- ir gan jāpaiet kādas 12 min ar kājām līdz pieturai, bet nu tad vismaz nav jāgaida 30 min. Man arī liekas, ka šodien Gustavo beidza no manis baidīties. Beigās viņš pat pajautāja vai ir pareizi teikt "see you tomorrow" pārtulkojot spāņu "Hasta manyana!". Iespējams tas tāpēc, ka pēc viņa kaut kā stāstītā man, un mana SI SI atbildes vietā, un tad viņa sekojošā "entiendes??" - saproti?- un manas atzīšanās, ka NO.... viņš saprata, ka es tāda pati vien esmu :D

Un vēl, šodien atkal biju trenažieros. Jau iet uz beigām, staipos, uzlikusi telefonā uz skaļo PV- Māsa Nakts.. un ienāk viens meksikānis- uztaisa apm 16 vēdera presītes, un sāk runāties ar mani. Prasa no kurienes esmu- saku "soy de Letonia". Viņš, protams, nezina. Saku: soy de Europe. ĀĀ, viņš lepni saka, Eiropu es zinu!. Žēl, vai par laimi, ka nemācēju ātrumā pateikt spāniski- come on, Eiropa ir kontinents, protams, ka zini!!! Lai vai kā, viņš- Diego- bija draudzīgs- uzaicināja mani 2dien uz savu futbola spēli. :D P.S. Pēc tām 16 presītēm un sarunas ar mani viņš aizgāja prom no trenažieriem. :D

Un vēl, rīt pēc darba pa taisno dodos ciemos- Pueblā dzīvo viena latviešu sieviete, pie tam cēsiniece, kura mani uzaicināja rītvakar ciemos. Palikšu tur arī pa nakti, pēc 22-23 autobusi uz manu pusi vairs nekursē. 6dien ieplānota Pueblas apskate. Tātad būšu mājās 6dien pēcpusdienā, un tad ziņošu kādi jaunumi!!!

Laiks gulēt! Buenas noches!

pa mierīgo

pēc vakardienas pauzes, šovakar mazliet padalīšos ar Tevi, Meksika ir liela- visiem pietiks. :)

Darba laiks no 8:30-18:30..daudz, daudz. pa vidu gan ir pusdienu pauze. šodien izdomāju, ka jāiet iemēģināt kāds cits restorāns, kur pusdienot. Tā nu ieraudzīju "Los Manteles", kur uz izkārtnes bija rakstīts- "comida mexicana"- meksikāņu virtuve. Nodomāju- lai iet. Tā nu ieeju iekšā, un nesaprotu, kas man jādara- vai nu jāpasūta pie letes, vai jāliek pašam no tiem katliem aiz letes, vai jāsēžas pie galdiņa un jāgaida. Labi, ka nesāku likt pati (tāda pirmā doma bija), šie vel domātu, ka es zupu zogu. :D Tad nu man iedeva lapiņu- ēdienkarti- kur katrai nedēļas dienai ir pieejami kādi 7ēdieni- katru dienu savādāki, un, aizsteidzoties notikumiem priekšā, kā teica darba biedrs- nekad ēdienu izvēle neatkārtojas! Tā kā liela nojausma nebija kas ir kas, tad paņēmu "caldo rojo tlalpenyo con pollo, queso y aguacate". Pollo, queso y aguacate sapratu- vista, siers, avokado, un "rojo"-sarkans arī izklausījās cerīgi! pēc jautājuma, ko vēlos dzert, un manas atbildes- ūdeni, uzzināju, ka viņiem ir 2 veidu ūdeņi- nevis gāzēts un negāzēts, bet gan mango un apelsīnu- tā nu pasūtīju mango "ūdeni".

Pēc 5 min saņēmu savas pusdienas- es teiktu, ka ta bija sarkana zupa, kurā bija dārzeņi, vista, siers un avokado- man garšoja- ja neskaita to, ka mango "ūdens" lielsiki kalpoja kā ugunsdzēšamais aparāts liesmām manā mutē. :D

Uz iedotās lapiņas- ēdienkartes- ir visas nedēļas piedāvājums, sobrīd skatos, ko piedavā rītdien-saprotu vēl mazāk kā no sodien piedavajuma, tāpēc rīt jaiet atkal! :D

Pēc pusdienām iegāju "supermercado", vēlējos nopirkt trauku mazgājamo līdzekli. Bez rezultātiem- nesapratu, vai tie, kas tur bija, bija domāti grīdai, vai traukiem. Pie tam bija arī trešais varinats- pudeles, uz kuram zaļas lapas, un vēl rakstīts kaut kas par "grasos", un pamācībā vēl teikts, ka jāšķaida tā un tā- pirmā doma bija- ne jau līdzeklis zāles audzēšanai!!! neriskēju- man nebūtu balkoniņa, kur audzēt zāli!!!

Pēc pusdienām, kad atgriezos ofisā, Noe- arī kolēģis- iepazīstināja man ar meksikāņu mūziku. Tad nu paklausies, un iedomājies klubiņu (jeb drīzāk fiestu) Meksikā, kur uz balles beigām meksikāņi tekilas pavadījumā pavada arī Pedro Infanti.

(izskatās, ka links nestrādā, bet priekš atmosfēras- youtube'ā- Pedro Infante- Ella)

Un pirms miegu ciet, vakar un šodien iemēģināju trenažieru zāli savā ēkā. Hmm.. vakar strādāja 3 trenažieri, šodien vairs tik 2. Tie, kas izvēlējušies trenažierus priekš turienes, paši, man šķiet, nekad nav trenējušies. :D Bet nu labāk kaut kas, nekā nekas!!!

Kā man sagāja pusdienās un jautājums- darbs vai prakse?

No rīta bez starpgadījumiem nokļuvu darbā (jā, tā arī par laimi notiek), iepazinos ar Carlos, kas, kā biju sapratusi, būs mans gramatvedības boss... tik lieta tāda, ka, redz, viņš nemaz tik daudz par grāmatvedību nezina! Mans īstais boss jau no rīta teica, ka 14 brauksim pusdienās ar viņu, viņa sievu un Carlosu. Viņš iejautājās, vai ēdu zivis.. Hmm, es jau biju teikusi, ka neēdu īsti gaļu, negribējās galīgi viņu mocīt, tāpēc saku- nu tā.. reizēm, kādu tunci vai ko.. ( man patiesībā nav ne jausmas kā tuncis garšo, es tik zinu, ka daudzi tādu ēd!) Tā nu braucam pusdienās...


Jau pie restorāna ieejas izlikts liels plastmasas krabis! OMG!!! Ieejam iekšā, un tā nes/ož/smird/"smaržo" pēc zivīm! Tieši vēl pie galda stūra, kur sēžu es, atstumj tādu galdiņu, uz kura paplāte sakrāmēta pilna ar kaut kādām trakām zivīm- laikam dekorācijai, un atmosfēras radīšanai- YES!!!! ATveru ēdienkarti... kalmāri, garneles- sazin vēl kas!!! Pie sevis domāju- nu ir sūdi, es neko nevarētu ieēst.. apsvēru iespēju ņemt plikus rīsus, tāda opcija arī bija :D bet tad laimīga kārtā, pēdējā ēdienkartes lapā ieraudzīju glābjošo- vistu ar salātiem!!! Vēl man jautā viesmīle, vai vēlos rīsus- saku jā. Carlos tik piemet- "con platanos"- ar banāniem. :D tā nu sagaidīju savus rīsus ar banāniem, kas patisībā bija ļoti garšīgi- kautkādi speciāli banāni, kurus negatavotus ēst nevar, bet nezin vai viņi tur bija cepti, cārīti, sautēti vai saulē kaltēti, bet bija labi! Vistu ar salātiem arī pārdzīvoju ļoti labi, tik skats citos šķīvjos manu apetīti nerosināja :D

Ko es uzzināju par Meksikas restorāniem- viņiem labs serviss skaitās, ja uz galda nav nekā lieka- tāpēc kā tu kaut mazliet novērsies no sava šķīvja- kā vērsies atpakaļ- šķīvja vairs nav! :D

Un otra lieta, ja saki viesmīlim, ka esi veģitārietis, Tev piedāvās vistu.. pēc tava NO NO, tev piedāvās zivis, atkal NO NO.. nu tad olas??

Un vel viena brīdi man bosa sieva jautā: "Skatījos filmu, vai tu zini kuros gados medmāsiņām bija tās cepures galvā?" Un rāda kaut ko līdzīgu vikingu ragiem sev uz galvas.. un es vēl nesapratu īsti viņas mexican akcentu, un man likās, ka viņa saka nevis "nurses", bet kaut ko līdzīgu Norwegians.. un tā nu es sapratu, ka viņa jautā, vai es zinu, kad vikingi valkāja tos ragus :D

Pēc mana mīļākā restorāna apmeklējuma braucu ar Carlosu atpakaļ uz ofisu, viņš mani izjautāja vislaik par Latviju, Tik sauca gan vislaik par Lituania. Un es viņam tik saku- Letonia. un pēc 3 sekundēm viņš man atkal jautā par Lituaniu :D neko darīt.

Un nedaudz par darbu... jā, laikam būs jāsaka darbu, nevis praksi, jo šodien sapratu, ka man uzticētais patiesībā ir ļoti atbildīgs, un ietilpīgs darbs- no manis gaida, lai es sakārtoju gramatvedību šeit, lai ieviešu jaunu sistēmu... Kas priekš praktikanta ir ļoti daudz! Vairāk izklausās ka mans uzdevums ir gramatvedība, nevis grāmatvedības asistents! un ja parasti praktikantam ir supervisors, tad man laikam tada nav. bet nu es cīnīšos, un kaut kad jau tikšu galā! (pie tam si gramatvediba neizsledz manus citus darbiņus)

un tagad es arī saprotu kā ir, kad es kādā valodā kaut ko nesaprotu un tik saku- YES YES, SI SI, JA JA utt. Reali ir ari viena firma, kas veic manai firmai gramatvedibu... es jautaju Carlos, kapec tad vajag divas gramatvedibas (ko darisu es un ta firma)? Vins tik saka- SI SI! es parjautaju velreiz- SI SI!!! un tā tālāk! ta nu arī nesapratu, kapec to vajag, bet ja vajag- tad nav varinatu- ir jādara!!!


Un kad nokļuvu majas, izskatas, ka mans apartaments ir tīrīts- nav jau par ko sudzeties, te laikam tiešam ir pilns serviss- atradu trenažieru zāli 1. stāvā, kad būšu tikusi gala ar savu "jet lag" un nemigšu ciet 21, pēc darba varēšu iet pasportot :)

Hasta manyana mis amigos!

Jauna diena- jauni pār-/pie- dzīvojumi!

Šodien vairs nebija variantu- bija jātiek uz kādu normālu veikalu iepirkt pārtiku. Zināju, ka blakus ofisam ir "supermercado", kas izklausījās daudzsološi. Gustavo bija arī sarakstījis man, kurus autobusus varu ņemt, lai tiktu uz darbu, tātad arī uz "supermercado"... tikai viņš bija aizmirsis pateikt (kas nenozīmē, ka būtu sapratusi), ka ne visi autobusi iet pa to pašu maršrutu.. Tā nu es braucu, un gaidu, un braucu, un gaidu, kad ieraudzīšo sev pazīstamo Starbucks pa labi, kas nozīmētu, ka laiks kāpt ārā.. gaidu, gaidu, nesagaidu... Kad sapratu, ka man nav ne jausmas, kur es esmu, ne arī kāds autobuss būtu jāņem, ja kāptu ārā kādā pieturā, lai tiktu atpakaļ... (šeit nav tā, ka katram maršrutam/autobusam ir kāds cipars, šeit uz stikla sarakstītas visādas vietas/galapunkti). Mierināju sevi ar domu, ka ja nu kas, mēģināšu dabūt taxi. Arī izdomāju, ka būs drošāk braukt līdz galapunktam, kur gan jau būs vēl kāds autobuss, nevis kāpt laukā sazin kur!!! Tad nu nonākusi galapunktā secināju, ka šim autobusam pēdējā pietura ir ka autoosta, kur ir pilns ar austobusiem. Aptaujājot dažus šoferus, atradu autobusu, kura maršrutā ietilpa arī mana mājas pietura. Tā nu nonākusi sākumpunktā, gaidīju atkal autobusu.

Nāca tas pats busiņš- domāju- atkal nav varinatu- jāmēģina ir tagad, nevis kad braukšu uz darbu. Tad nu nenovērsu acis no loga, un atpazinu sava ofisa ielu- izrādās šis buss brauca no otras puses, un uz man vajadzīgās ielas apstajas tik vienā pieturā- pašā galā. Lieki teikt, ka atvieglojums liels. Tad nu devos iepirkties...

Ieraudzīju kaut ko līdzīgu aptiekai... Dabūju gandrīz visu ko vēlējos, bet nekādīgi nevareju ieraudzīt dušas želeju.. biju skastijusies internetā, ka dušas želeja ir "gel de duche"... prasu pārdevējai, vai viņiem ir "gel de duche".. šī pretī- QUE? QUE? tad nu ņemu palīgā švammi, atdarinu kā es mazgātu savu roku dušā un saku- para ducharme, para ducharme :D šī vispār acis iepleta.. un es teicu: ok ok paldies! :D laiks iet uz kasi. redzu kasi, aiz viņas arī tā kā mazs fotosalons, kur var nopirkt ar fotografēšanu saistītas lietas.. tad nu eju tur, un puisis aiz letes atkal iepleš acis- es nebiju redzējsui, ka ir arī cita kase, tā nu es gribeju samaksāt par savām švammēm un ziepēm fotosalonā :D

Nu ko, jālaiž uz supermercado! Pie ārdurvīm stav tāda ratiņu virtene... bet vieni ratiņi stāveja nedaudz nostāk, tad nu paņemu tos un braucu iekšā veikalā. Nezinu, vai tajos ratiņos bija jamet nauda vai kas, lai viņi darbotos kā jadarbojas.. bet nu manējie vilka mani uz turieni, kur nevajadzēja. Katrā līkumā unb arī taisnajās centos savaldit, lai nenotriektu kādu plauktu . Kādi tik tur dārzeņi un augļi- nākamreiz, kad iešu tur ar brīvākām rokām, nopirkšu pa vienam no katra nezināmā- būs jāpaeksperimentē. To pēc tam varbūt ar varētu atainot šeit,blogā. Tik varbūt jauzklausa Dārtas a.k.a DJ Datora padoms- iegooglēt pirms tam, ja nu apēdu kādu sakni un man izaug pēc tam vēderā kaut kas?!

Tad nu pa ceļam atpakaļ uz autobusa pieturu (hmm, pietura? stāvi ceļa malā, kur stāveji ar Gustavo, un kad nāk autobuss - māj ar roku- tā ir pietura :D ) eju garām vienam meksikanim, kas tirgo saldējumus.. viņš uzsāk sarunu- no kurienes esmu? Letonia??? Nezin. Europa? ĀĀ, si, si. Vai gribot būt ar viņu draugos? Hmm.. nepieklājīgi teikt NĒ. Saku- varbūt :D Man laikam jātiek pāri saviem aizspriedumiem, un jāuztver šejienieši kā draudzīgi cilveki. :)

Un vēl kas.. draugiem.lv parasti rāda, cik cilveku ir online'ā valstī, kura atrodies.. tā nu Meksikā parasti ir 0-3 cilveku online'ā. un ko uzzinu šodien- Pueblā ir 2 latviešu sievietes! sazinājāmies, nakamajās brīvdienas drošvien satiksimies! neticami!

sodienai laikam pietiks, pulkstens ir 19:45- atkal jau nāk miegs. Rīt darba diena- pirmā nopietnā. Tad nu lai man un arī Tev veicas! ;)

Hasta luego!!!

Visam pienāk pirmā reize-

- arī bloga rakstīšanai. Atceros, ka viens puisis, kad uzsāku mācības Austrijā, man jautāja, vai rakstu blogu. Teicu, ka nē. Viņš: tad jau laikam tev iet ļoti interesanti un nav garlaicīgi, ja nav ienākusi doma rakstīt blogu. Negribētu teikt, ka šeit ir garlaicīgi. bet vakaros, kad Eiropa guļ un skypā online ir tikai Beta un Echo / Sound Test Service un vēl daži, man būs laiciņš, lai padalītos ar tiem, kam interesē, kā man iet. Turpmākos 7+ mēnešus tiešās/ netiešās reportāžas no Meksikas, precīzāk -Pueblas.

Ar manām pirmajām dienām šajā pasaules malā var iepazīties draugos, bet turpmāk vairāk vai mazāk izpaudīšos šeit, lai nekaitinātu tos, kam mani dienasgrāmatas teksti ir pa garu vai lieki. Galvenais uzdevums- neaizmirst, ka man ir blogs.

Tā kā šobrīd ir rīts, un jaunu piedzīvojumu pa nakti nav, tad mazliet par maniem iespaidiem un novērojumiem tiktāl.

1. "Ahorita" jeb "tagad, tūliņ" nozīmē, ka kaut kas tiks darīts tuvāko 15 min - 2h laikā. Būs japierod.

2. Publiskais transports, kuru lietojot notiek labs mix ar iekšām, strādā sekojoši: 5 min laikā var pienākt n-tie busi, pēc tam 1 h vari gaidīt un nesagaidīt neko.

3. Mana apartamenta durvis nav aprīkotas ar slēdzeni, kas aizslēdzas automātiski, kad tiek aizvērtas durvis... Tā nu pēc 2 nodzīvotām dienām šeit esmu sapratusi, ka ejot ārā durvis ir pašam jāaizslēdz... Tā gadās, kad iepriekš dzīvots Somijā. :D

4. Es šeit esmu gara, gara, gara. Gustavo, kas 1.darba dienā mani savāca, varu aprakstīt šādi: klauvējiens pie durvīm, stāv puisis man līdz pleciem, melnās kļošenēs, rozā kreklā, un melniem, ar želeju piekrāmētiem matiem. Ne vārda angliski. Gan viņš, gan viens cits darba biedrs man pirmajā dienā jautāja, vai Latvijā visi ir tik gari- es saku, ka man ir arī daudz garaki draugi, uz ko saņēmu atbildi- INCREDIBLE!!! varbūt arī tāpēc man ir teikts, ka meksikāņiem ir savā ziņā bail no eiropiešiem.

5. Policija šeit ir uz katra stūra, sēž tādās būdiņās.. bet diemžēl, cik man teica, no viņas nav nekāda jēga- galīgi nepildot savas funkcijas. Esot bijis viens ķīnietis, kurš pazaudējis visu, visu, nezinājis, kur iet, ko darīt, nerunājis spāniski.. griezies pēc palīdzības pie policijas, kuri turpretī nerunāja ne vārda angliski.. Policisti šeit esot tie, kas pabeiguši pamatskolu... Jēga?!

6. Un kad nav par ko runāt, jārunā par laikapstākļiem- šeit pagaidām ir ziema, kas nozīmē, ka... naktī ir pavēss, nedaudz virs 0, bet pa dienu, kad ir zilas debesis un saulīte, šeit ir pāri +20- laiks t- krekliņiem :)

7. ĀĀA, un šeit nekur nav radiatoru! Tāpēc laikam manas lūpas ir tādā pašā krāsā kā mans lillā krekliņš. :D

8. ĀĀĀ nr 2- šeit gandrīz nekur nav gājēju pāreju!!! tad nu tiec kā gribi pāri kādam 4-joslīgam ceļam!

Tagad taisīšos, pienācis laiks pirmajam patstāvīgajam izbraucienam ar autobusu. (Vismaz man liekas, ka tur blakus ofisam bija veikals :D ) jo nekur vairāk aizbraukt pagaidām nemāku. :D

P.S. Esmu uztaisījusi dažas bildes, bet man nav ne jausmas, kā šeit, blogā, ar viņām jādarbojas. Pievienošu, redzēs, kas notiks. Bet: bildes, kur redzams vulkāns ir skats no mana loga- tas ir tas Popokatepetl a.k.a Popo. Bilde, kur tādas tukša ieliņa ir uzņemtas pa ceļam uz manu tuvejo veikalu. Un bildes, kur ir cilvēki, ir no Pueblas centra.