Pēc 5.5 mēnešiem Meksikā tuvojās brīdis, kad mana vīza beidzas, tāpēc pēc ilgas domāšanas- kāda Latīņamerikas valsts vai ASV- izšķīros par labu ASV. Vairāki cilvēki man teica, ka man vienai būtu bīstami doties uz Gvatemalu, Belizu vai kādu citu valsti šeit tuvumā. Nākamais- Losandželosa, uz kurieni no šejienes var ļoti lēti aizlidot..vai Ņujorka, kas ir otrā Amerikas galā no Meksikas, dārgākas lidmašīnas biļetes, bet..tur ir kursabiedri, kas labprāt mani uzņem. Tad nu pēc informācijas, ka Losandželosā ir tik slikta sabiedriskā transporta infrastruktūŗa, ka bez mašīnas es īsti nekur netiktu, lēmums gatavs- es dodos uz Ņujorku, un pie reizies apciemoju mūsu kursabiedreni, kas praksējas Vašingtonā, Austrijas vēstniecībā.
Plāns šāds: 3dien ielidoju 7 no rīta Ņujorkā (iepriekš pasakot Max, ka ielidoju 2.terminālī, lai gan patiesībā pirmajā.. kaut kas man bišķi sajuka… pie tam JFK lidostai ir 8 termināļi). Tad nu trešdiena bija pirmā pilsētas apskates diena- tā teikt- klasiskie objekti- Centrālparks, Centrālā stacija, Time Square, Rūzvelta sala, publiskā bibliotēka… ceturtdien un piektdien, kamēr Max strādāja, es devos iepirkties.. 5.avēnija- paradīze! 
Tā kā man vēl nav 21 gads, man nebija žēl piektdienas vakaru pavadīt autobusā (5h) ceļā uz Vašingtonu. Tā nu 6dien kārta Baltajam namam, Vašingtonas Kapitolijam, Nacionālajam Aero & Space muzejam, Kongresa biblotēkai un citām apskates vietām.. Vašingtonā darbdienās uz ielām visi ir uzvalkos, jo gandrīz visi strāda valdībai. 6dienas vakarā autobusā iekšā un atpakaļ uz Ņujorku, lai svētdienā man izrādītu tā teikt “insider spotus”, ko ne visi tūristi zina. Tad nu jaunatvērtais High line park (veca, pamesta dzelcela līnija virs zemes pārtaisīta par garu, garu parku, pa kuru staigā, apkārt zaļš un zem tevis avēnijas un Ņujorkas satiksme..) Turpinājām ar Wallstreetu (New York Stock Exchange, Dvīņu torņu atrašanās vieta, šobrīd topošai World Trade Center), ar kuģīti uz Staten Island, Brooklyn Bridge.. Lieki minēt, ka manas pēdas pēc 5 dienu non stop staigāšanas bija metamas…
Pirms seko bilde mazliet panumurēšu:
1. Jebkuru nopirkto preci var atgriezt veikalos 14 dienu laikā- bieži vien pat čeku nevajag, un arī tad ja valkāts- viss ok. Piemērs, Max kolēģis nopirka šortus, pēc nedēļas iet, skatās- tagad 10% atlaide. Lai nav jānes atpakaļ un jāpērk pa jaunam, viņš vienkārši palūdza, lai viņām atmaksā 10%. Un viņam atmaksāja. Pat bez čeka. Lūk, Amerikā klients ir dievs.
2. Manhetenas Bryaint parkā 2reiz nedēļā notiek jogas nodarbības (bezmaksas). Ko es redzēju- apmēram 500 cilvēku, līz vasaras beigām ir plāns: 1000 dalībnieku. Šķiet, ka būs jāiepērk jauni matracīši.
3. Ņujorkā visi taxi, policijas mašīnas ir hibrīdauto, kas nozīmē, ka tiek darbināti uz elektrību. Šādas mazas lietiņas maina daudz, it sevišķi ņemot vērā faktu, ka Ņujorkā šobrīd ir apmēram 13 200 dzelteno mašīnīšu- takšu, kas diendienā pārvadā apmēram 600 000 cilvēku.
4. Visos restorānos un kajefnīcās, kā arī veikalos darbinieki ir spāniski runājošie jeb imigranti no Latīņamerikas. Tāds iespaids man radās…
5. Ambulancēm, ugunsdzēsējmašīnām uz sāna ir R.I.P. un to kolēģu vārdi, kuri aizgāja bojā 11.septembrī pirms 10 gadiem, glābjot citus…
Tagad jūtu, ka jāiet gulēt, paturpināšu kaut kad drīz.
Kopumā- Ņujorka ir iespaidīga- kā filmās! Esmu atgriezusies Meksikā pēc neskaitāmiem jautājumiem lidostā- kāpēc es atkal braucu uz Meksiku, kur es ņemu naudiņu tam visam, ko studēju, ko darīju Amerikā, utt.. Bija stresiņš, un es arī nedrīkstu teikt, ka šeit strādāju. Lai vai kā, man beigās iedeva atkal vīzu uz 180 dienām, kas esot pārsteidzoši, jo parasti tik dāsni viņi neesot.
Lūk, dažas bildes…
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru